Latvijas Neatkarības kara laikā 1919. gada 14. oktobrī notika kauja pie Eķengrāves (no 1926. gada – Viesīte). Tuvojoties Lāčplēša dienai un Latvijas valsts 102. dzimšanas dienai, Aizsardzības ministrija aicina Latvijas iedzīvotājus apmeklēt Neatkarības kara cīņu norises vietas, kuras apkopotas aizsardzības nozares izveidotajā tīmekļa vietnē www.neatkaribaskars.lv. Viesītes novadā šajā gadā iedzīvotāji tiek aicināti Lāčplēša dienu atzīmēt individuāli. Bet kā norisinājās kauja pie Eķengrāves?
Pēc lielinieku padzīšanas no Viesītes apkārtnes, miestā izveidoja komandanta komandu. 1919. gada rudenī šajā rajonā atradās arī daļa no Latvijas armijas 3. Jelgavas kājnieku pulka. 11. oktobrī pulka komandieris kapteinis Jēkabs Dombrovskis saņēma informāciju par bermontiešu parādīšanos Eķengrāves muižas apkārtnē. Šīs pašas dienas pēcpusdienā septiņi bermontiešu jātnieki uzbruka Eķengrāves komandantūras postenim, bet bija spiesti atkāpties. Tas lika pastiprināt latviešu spēku koncentrāciju šajā rajonā, jo kļuva skaidrs, ka bermontieši izlūko situāciju un gatavojas lielākām aktivitātēm.
Eķengrāves komandants sapulcināja visus savā rīcībā esošo kaujas spējīgos vīrus, lielākā daļa no kuriem bija no augustā izveidotās aizsargu nodaļas, kā arī lūdza papildspēkus no apkārtējām komandantūrām. Tas bija nepieciešams, lai spētu nosargāt vienīgo tajā rajonā esošo ceļu, kas no Jelgavas puses veda uz pārceltuvi pār Daugavu Jēkabpils–Krustpils apkārtnē. Kā papildspēki ieradās, piemēram, 30 vīri no Biržu komandantūras, vēl aptuveni 50 vīri no apkārtējiem pagastiem un divi 3. Jelgavas kājnieku pulka vadi.
14. oktobra pēcpusdienā miestam uzbruka jau lielāki bermontiešu spēki. Kauja notika Kobuču māju laukos gravā starp Kobuču un Ratnieku mājām. Latviešu karavīru izveidotā grupa spēja uzbrukumu atsist, turklāt iegūstot bagātīgas trofejas – astoņus pajūgus ar visu, kas tajā atradās, tai skaitā, divus balsta ložmetējus, trīs vieglos ložmetējus, šautenes un karabīnes, rokas granātas un lielu skaitu patronu, kā arī 16 zirgus un vienu lauka virtuvi. Tas apturēja bermontiešu virzīšanos Augškurzemes un Latgales virzienā. Ja bermontiešiem būtu izdevies sasniegt Daugavu un šķērsot to šajā rajonā, viņiem pavērtos ceļš uz Daugavpili, kā arī būtu radies apdraudējums Latvijas armijas aizmugurē pie Rīgas.
Par godu šai kaujai 1935. gada 11. augustā Vales kalniņā atklāts Viesītes Brīvības piemineklis. Pieminekli somu granītā veidots pēc akmeņkaļa Voldemārs Treija meta. Piemineklī atveidots senlatviešu karavīrs, kurš pēc uzvaras sveic sauli. Pieminekļa priekšpusē iekalts uzraksts: „Brīvība, tautas dzīvība”, pieminekļa otrā pusē iekalts teksts: „Šeit 1919. gada 14. oktobrī latvju partizāni guva uzvaru pār vāciešiem”. Dokuments, kurā aprakstīti 1919. gada 14. oktobra notikumi un pieminekļa celšanas gaita, ielikts kapsulā un iemūrēts pieminekļa pamatos. Otrā pasaules kara laikā pieminekļa priekšā apbedīja kritušos sarkanarmiešus, drīz pēc kara Brīvības piemineklim priekšā uzcēla tiem veltītu Brāļu kapu pieminekli. Tagad tas pārvietots sāņus.
Latvijas armijas simtgadei veltīto Neatkarības kara tīmekļa vietni izstrādājusi Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra pēc Aizsardzības ministrijas iniciatīvas. Informāciju par Neatkarības kara cīņu vietām sagatavojis Latvijas Kara muzejs. Aizsardzības ministrija aicina iedzīvotājus iemūžināt Neatkarības kara cīņu norises vietu apmeklējumu fotogrāfijās un video, sociālajos medijos lietojot tēmturi #Neatkarībasceļš2020 un atzīmējot Latvijas armijas sociālo mediju kontu @Latvijas_armija.
Šogad Lāčplēša dienā Latvijā atzīmē 101. gadadienu kopš neatkarīgās Latvijas armijas uzvaras pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919. gada 11. novembrī. Latvijas armija izšķirošo uzbrukumu bermontiešiem sāka 9. novembrī un, lai gan cīņas bija grūtas, jau 11. novembrī Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas. Latvijas Neatkarības karš ilga no 1918. gada 18. novembra, kad tika proklamēta Latvijas Republika, līdz 1920. gada 11. augustam, kad tika noslēgts Latvijas – Krievijas miera līgums.
Ievērojot epidemioloģiskās drošības nosacījumus, 2020. gada 11. novembrī publiski pasākumi un ikgadējais lāpu gājiens nenotiks. Viesītes novada pašvaldība un muzejs “Sēlija” aicina iedzīvotājus pieminēt Neatkarības Kara notikumus, aizdedzot svecītes varoņu piemiņai mājās vai individuāli apmeklējot Viesītes Brīvības pieminekli.
