Muzeja “Sēlija” krājumā ir nodota glabāšanā Augusta Heidera (1875–1942) darināta neliela izmēra koka lāde, ko kokgriezējs 1941. gada 29. decembrī dāvinājis kaimiņu meitenei Maigai Turļukai (dz. Priede) dzimšanas dienā. Maiga dzīvoja Sunākstes pagasta “Ārēs”. Jau daudzus gadus Maiga dzīvo Viesītē, bet vēl arvien atceras HEIDRTĒVU un viņa skaistos darbus.
Augusta Heidera darinātā koka lādīte ir ar atveramu vāku, ornamentētu tā virspusi. Bagātīgi ornamentēta arī lādītes priekšpuse un aizmugure. Vāka virspusē iegriezts teksts “TU MAIGIŅA ČAKLA ESI, TEV PŪRIŅŠ JĀPIELOKA. 29.12.1941.” un iniciāļi “MP”. Lādīte gaiši brūnā krāsā, lakota, aizslēdzama ar neliela izmēra, glītu atslēgu. Lādes apakšējā malā meistara iegiezts paraksts – HEIDRTĒVS.
Priekšmets liecina par talantīgu latviešu meistaru, kuram nebija lemts mācīties augstās skolās, tomēr viņa darinājumi bija viegli atpazīstami pēc tautiskā stila iezīmēm. Augusts Heiders kokgriezēja arodu apguvis lielākoties pašmācībā. Praktizējies Cīrihē un Krievijā, studējis dažādu tautu ornamentus, īpašu vērību piešķirot latviešu rakstiem. Lielākoties darinājis dažādas lādītes, kārbiņas, tintnīcas, kausus, tabakas etvijas. Tolaik tās bija iecienīta prece dažādu sīklietu veikalos. Kokgriezējs tās gatavoja rotaslietu glabāšanai, rokdarbiem, kārtīm un pat sērkociņiem.
Muzejā glabājas meistara darināti koka svečturi, kurus viņš dāvināja Viesītes Luterāņu baznīcai. Par saviem darbiem ieguvis prēmijas, bet 1935. gadā izstādē Briselē – zelta medaļu un diplomu. Piedalījies pirmajā Latvijas daiļamatniecības izstādē 1937.gadā, ko rīkoja Latvijas Amatniecības kamera. 1938. gadā apbalvots ar Latvijas Republikas apbalvojumu – V šķiras Atzinības Krustu. Augusta Heidera darbi bijuši starp citiem profesionālu mākslinieku darbiem mākslas salonā Jēkabpilī, Latviešu mākslinieku darbu izstādēs un personālizstādē Viesītē. Sevišķi iemīļotas bijušas koka lādītas ar latviskiem rakstiem. Savus darbus meistars labprāt dāvinājis, un daudziem mājās bijuši viņa darinājumi. Viņa arodu turpināja dēls.
Dzīves laikā Augusts Heiders piedalījies vairāku sabiedrisko organizāciju dibināšanā un bijis biedrību valdes loceklis. Vairākkārt ziedojis līdzekļus labdarības organizācijām.
Heidertēvs dzīvoja Lielvārdes “Būmaņos”, pēc tam Sunākstes pagasta “Ausuļos”. Apglabāts Sunākstes Lejaskroga kapos.
Izmantotā literatūra: Viesītes muzeja "Sēlija" priekšmeta apraksta kartīte Kalnačs J. Tēlotājas mākslas dzīve nacistiskās Vācijas okupētajā Latvijā, 1941-1945. Rīga: Neputns, 2005. Izmantotie vēstures avoti: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1303-3-19-336. Valdības Vēstnesis, Nr.218 , 1932. gada 27. septembris. Laikraksts "Jaunākās Ziņas" Nr.82, 1936. gfada 8. aprīlī. Laikraksts "Aizsargs" Nr.3, 1937. gada 15. martā. Laikraksts "Jēkabpils Vēstnesis" Nr.16, 1942. gada 23. aprīlī. Laikraksts "Tēvija" Nr129, 1942. gada 6. jūnijs. Laikraksts "Tēvija" Nr131, 1942. gada 9. jūnijs. Laikraksts "Jēkabpils Vēstnesis" Nr.24, 1942. gada 18. jūnijā. Izmantotie tīmekļa resursi: Latvijas Nacionālās bibliotēkas, digitālā periodisko izdevumu bibliotēka www.periodika.lv