Vasara iet uz otru pusi un ar vien aktuālāki kļūst darbi, kas saistīti ar ražas novākšanu.
Augusta mēnesis ir īstais laiks sīpolu ražas vākšanai un žāvēšanai, lai glabāšanas laikā sīpola labās ārstnieciskās īpašības saglabātos un tā ēdājam būtu pieejamas līdz pavasarim. Tāpēc kā augusta mēneša priekšmets ir izvēlēts 20.gs. pirmajā pusē darināts sīpolu uzglabāšanas maisiņš, kas izšūts ar Bonzas sunīša tēlu.
Sīpolu uzglabāšanas maisiņš ir izgatavots no balta kokvilnas auduma, ielocītā vīle šūta ar šujmašīnu. Uz maisiņa ar zilas krāsas diegiem ir izšūts sunīša Bonzas tēls un sīpoli. Izšuvums ir roku darbs. Attēlotais sunītis tup sīpolu dobē, kur no zemes izlīduši divi sīpoli, bet ķepā tur trešo sīpolu. Maisiņam ir pārlokāma daļa, kas kalpo maisiņa aizvēršanai, uz tās ir izšūts uzraksts Sipoli ar tādas pašas krāsas diegiem. Maisiņa augšējās malas abos stūros ir no diegiem izgatavotas divas cilpiņas (pa vienai katrā pusē), ar kurām maisiņu var uzkarināt uz nagliņām. Viena diegu cilpiņa ir arī pārlokāmās daļas apakšmalā zem uzraksta. Maisiņa izmēri ir 29 x 24 cm, atvērtā veidā – 39 x 24 cm. Pārlokāmās daļas platums ir 10,5 cm.
Sunīša Bonzas tēlu radīja angļu karikatūrists Džordžs Ernests Stadijs (George Ernest Studdy, 1878-1948) Londonā 1922. gadā. Tēls ātri ieguva popularitāti pastkartītēs, figūriņās un citos priekšmetos ne tikai Lielbritānijā, bet arī Eiropā un ASV. Latvijā interesi un popularitāti par Bonzu veicināja žurnāls “Atpūta”, kas publicēja komiksus. Drīz pēc komiksu parādīšanās Jakoba Kārļa Jesena (Jakob Carl Jessen) porcelānu fabrikā Rīgā sāka izgatavot sunīša figūriņas. Pēc tā pavisam drīz arī Latvijas sievietes šo tēlu sāka izšūt praktiskos un dekoratīvos tekstiliju izšuvumos. Īpašu popularitāti Bonza ieguva 20.gs. 30. gados.
Interesanti, ka latviešu valodas skaidrojošajā un sinonīmu digitālajā vārdnīcā Tezaurs viens no vārda bonza lietojumiem sarunvalodā nozīmē resns suns vai resns bērns, kas zināmā mēra atbilst Bonzas tēlam.
Rakstnieks Pauls Bankovskis (1973 – 2020) savā grāmatā “Kur pazuda saimnieks?” (2017) Latvijai nozīmīgus vēstures notikumus izstāsta no dzīvnieku skatu punkta, kur vienu no nodaļām veltījis Bonzas sunīšu tēlam tos personificējot, kas netieši norāda uz šī tēla ietekmi 20.gs. Latvijas kultūrā.
Izmantotie avoti: Viesītes muzeja “Sēlija” krājuma apraksta kartīte. Izmantotā literatūra: Bankovskis, Pauls. Kur pazuda saimnieks? Rīga: Liels un mazs, 2017. Kušķe, Baiba. Jūgendstila muzejs atklāj suņiem veltītu izstādi. Latvijas Sabiedriskais medijs, 15.02.2018. Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/jugendstila-muzeja-atklaj-suniem-veltitu-izstadi.a267210/ (skatīts 13.08.2025.) Tezaurs. Bonza. Pieejams: https://tezaurs.lv/bonza:1 (skatīts 13.08.2025.)