Šis termometrs lietots mājsaimniecībā Viesītē, Smilšu ielā no 20. gs. 20. gadiem. Tas ir istabas termometrs, kas sastāv no stikla stobriņa ar dzīvsudraba pildījumu un sarullētas papīra loksnes ar grādu iedaļu atzīmēm stikla apvalkā. Termometram ir kantainas formas koka ietvars ar 4 atverēm pretējās pusēs. Ietvara augšdaļa virpota, ar caurumiņu auklas ievēršanai.
Interesanti, ka termometram ir 2 skalas Reomira (R) 0-40 un Celsija (C) 0-50. Franču fiziķis Reomirs 1730. gadā izgudroja termometru, kur par mērīšanas sķidrumu lietoja ūdens un alkohola sajaukumu. Ar 0 punktu viņš apzīmēja ūdens sasalšanas, bet ar 80 – vārīšanās temperatūru. 12 gadus vēlāk zviedru astronoms Celsijs izgudroja dzīvsudraba termometru, kur skalu starp ūdens sasalšanas un vārīšanās temperatūru iedalīja 100 daļās.
1926. gada periodikā lasām, ka: “Zinātnē tagad vispāri pieņemts lietot Celzija termometri, bet dzīvē vēl stipri izplatīts ir Reomirs.” Taču jau 1954. gada žurnalā “Zvaigzne” lasāms, ka: “Viņa (Celsija) termometrs arī ieguva vispārēju atzīšanu un to tagad lieto visur — kā zinātnē, tā ikdienas vajadzībām.”
Izmantotie vēstures avoti: Viesītes muzeja "Sēlija" priekšmeta apraksta kartīte. Izmantotie tīmekļa resursi: Latvijas Nacionālās bibliotēkas, digitālā periodisko izdevumu bibliotēka www.periodika.lv