Viesītes muzejs "Sēlija"

Medicīnas māsas un vecmātes profesijām ir bijusi būtiska un neaizstājama loma veselības saglabāšanā un uzlabošanā visos laikos. Abu profesiju aizsākumi meklējami tālā senatnē, sniedzot nepieciešamo palīdzību slimnieku aprūpē un dzemdībās. Mūsdienās profesionālās darbības jomas  ir ievērojami paplašinājušās, un medicīnas māsas un vecmātes veic nozīmīgu darbu arī sabiedrības izglītošanā, tostarp dažādos veselības veicināšanas jautājumos.

Izstāde iepazīstina ar medicīnas māsas un vecmātes profesiju vēsturi un sniedz ieskatu par to attīstību līdz pat mūsdienām.

 

Fotogrāfijas autors ir Pēteris Grundmanis, tā uzņemta Viesītē. Auto sānu durvis rotā emblēma un uzraksts “Viesītes B.U.B.”

Pēc 20.gs. 20. un 30. gadu periodikā atrodamajām ziņām, Viesīte ir bijusi ne tikai dzelzceļnieku, bet arī ugunsdzēsēju pilsēta. Īsu laika sprīdi šeit darbojušās pat trīs dažādas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības. Vecākā no tām Eķengrāves brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība, dzelzceļa brīvprātīgie ugunsdzēsēji un jaunākā – 1930. gadā dibinātā, Viesītes brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība (B.U.B).

20. gados Eķengrāves biedrība pārtrauc aktīvu darbību, visticamāk, paļaujoties uz dzelzceļa brīvprātīgo ugunsdzēsēju labāku organizētību un palīdzību pilsētai ugunsnelaimes gadījumā. Tas ir arī Viesītes B.U.B. dibināšanas pamatojums.

1935. gadā, kad tapis šis foto, Viesītes B.U.B. svin savu 5 gadu pastāvēšanas jubileju un jauniegādātā auto iesvētīšanas svētkus. Svinībās bija ieradušies Viesītes dzelzceļa ugunsdzēsēju komanda pilnā sastāvā, ka ari Neretas un Jēkabpils ugunsdzēsēju biedrību delegācijas.

1938. gada atskaitē par ugunsdzēsēju nodrošinājumu Jēkabpils aprinķī, Viesītes pilsētā minētas divas ugunsdzēsēju organizācijas: Viesītes B.U.B. un Viesītes dzelzceļa depo B.U.B. Katrai no tām ir pa ugunsdzēsības automobilim, 200 m gara šļūtene, motoršļirce, kā arī cits inventārs. Salīdzinājumam jāmin, ka Jēkabpilī šajā laikā ir līdzīgs brīvprātīgo ugunsdzēsēju nodrošinājums ar tehniskajiem līdzekļiem, bet apkalpojamā teritorija – krietni lielāka.

Izmantotie vēstures avoti: Viesītes muzeja "Sēlija" priekšmeta apraksta kartīte 

Izmantotie tīmekļa resursi: Latvijas Nacionālās bibliotēkas, digitālā periodisko izdevumu bibliotēka www.periodika.lv

  Muzeja krājumā 2023. gada sākumā nodota fotogrāfija, kurā redzams Viesītes depo elektrostacijas iekšskats un darbinieki. Fotogrāfijā, kas uzņemta ap 1935. gadu, pagaidām, atpazīstams tikai viens no viņiem – 2. no kreisās ir Vasīlijs Finks (1897-1978). V. Finks dzimis 1897. gada 10. janvārī Pēterburgā, kur ieguvis elektromontiera arodu, tāpat kā viņa tēvs. Dzelzceļa virsvaldes mašīnu un materiālu direkcijas  4. mašīnu iecirknis Viesītē ir viena no viņa pirmajām darbavietām. Šeit strādājis no 1926. līdz 1935. gadam kā elektroinstalators, tad kā elektrotehniķis.

  Fotogrāfijā redzamā telpa, kurā atradās tvaika mašīna elektrības ražošanai, būvēta 1927. gadā, kopā ar dzelzceļa depo ēku kā atsevišķs apjoms DR virzienā. Miesta valde izbūvēja Viesītē elektrotīklu 1925. gadā. Visticamāk, elektrība depo vajadzībām bijušajā Āžu miestā ražota arī pirms tam. Zināms, ka, par spīti pilsētiņas vēlmei saņemt lētāku elektrisko strāvu no Ķeguma spēkstacijas, vēl 1944. gadā tā ražota vietējā depo. 1966. gadā šajā telpā izvietoja detaļu ražotni un ēkai uzbūvēja arī piebūvi – Rīgas dīzeļu rūpnīcas jauno cehu, kur virpoja un frēzēja detaļas elektrostaciju, ūdenssūkņu u.c. dīzeļmotoriem (tagad privātīpašums).  Mūsdienās depo ēka līdz ar bijušo elektrostacijas telpu ir pašvaldības īpašums un atrodas Viesītes muzeja ”Sēlija” pārziņā. Tā ir Viesītes šaursliežu dzelzceļa mezgla daļa, kurai 2015. gadā piešķirts valsts nozīmes industriālā mantojuma statuss ar valsts aizsardzības Nr. 8998.

Izmantotie vēstures avoti:
Viesītes muzeja "Sēlija" priekšmeta apraksta kartīte
Vasīlija Finka darba grāmatiņa
Rīkojums No 1S728fta par iecelšanu amatā

Izmantotie tīmekla resursi:
Latvijas Nacionālās bibliotēkas, digitālā periodisko izdevumu bibliotēka www.periodika.lv

Viesītes muzejs “Sēlija” novēl saulainas un priecīgas Lieldienas un informē par darba laika izmaiņām 2022. gada Lieldienu svētku brīvdienās:

Porcelāna vāze “Mīl – nemīl” ar virsglazūras apgleznojumu, izgatavota darbnīcā ‘’Burtnieks’’ Rīgā. Darbnīcā izgatavoja priekšmetus pēc profesionālu mākslinieku metiem no 1929. līdz 1939. gadam. Darbnīca piederēja žurnālistei, izdevējai un sabiedriskai darbiniecei Emīlijai Benjamiņai.

Šīs vāzes dekoram ir izmantota žurnālā “Eross” (1925, maijs) publicētā kompozīcija, kuras autors ir grafiķis Sigismunds Vidbergs (1890—1970).

Darbnīcā “Burtnieks” apgleznoja galvenokārt ārzemēs ražotu baltu porcelānu – vāzes, pelnutraukus, cigarešu traukus, pūdernīcas u.c. Metus izstrādājumu apgleznošanai deva pazīstami mākslinieki, taču lielākā daļu metu nāca no Sigismunda Vidberga. Dmitrijs Abrosimovs bija darbnīcas tehniskais vadītājs, kurš veica arī pašu izstrādājumu apgleznošanu. No 1932. gada to darīja arī Annija Eska.

Sigismunds Vidbergs no 1925.-1928. gadam darbojās porcelāna apgleznošanas darbnīcā ‘’Baltars’’, taču no tās izstājās, jo gatavie izstrādājumi bija dārgi un ieņēmumi nesedza apgleznojamo trauku iegādes izmaksas. Darbnīca “Burtnieks” izbeidza savu darbību, sākoties Otrajam pasaules karam.

Šīs vāzes reprodukcija iekļauta Sigismunda Vidberga darbu albumā “Erotiskās elēģijas”, kas veidots, par pamatu ņemot līdzīga nosaukuma izstāžu ciklu. Šī izstāžu cikla sākotnējās idejas autors ir Latvijas vēstniecības Igaunijā kultūras padomnieks dzejnieks Guntars Godiņš.

 

Izmantotie vēstures avoti:

Viesītes muzeja “Sēlija” priekšmeta apraksta kartīte

Izmantotā literatūra:

Nemiševa Ludmila Darbnīcas “Burtnieks” un “Ripors”, Neputns, 2019, 128 lpp.

Bērziņa Marita Sigismunds Vidbergs, Neputns, 2015, 128 lpp.

Bērziņa Marita Sigismunds Vidbergs – erotiskās elēģijas, Valters un Rapa, 2004, 240 lpp

Roratslēgu izgatavojis Viesītes valsts arodskolas 1. izlaiduma absolvents Boļeslavs Miķēns (foto portrets – ceturtais no kreisās 1939.g). Skolu, sadarbībā ar Viesītes pilsētas valdi, atvēra Izglītības ministrija 1936. gada 20. augustā. Tā darbojās Viesītes pilsētas pamatskolas telpās(tagad Viesītes vidusskola) ar prakses vietu Viesītes dzelzceļa darbnīcās (foto B. Miķēns pirmais no kreisās 1937.g.).  Skolā uzņēma 6 klašu pamatskolas kursu beigušus zēnus gan no tuvējās apkārtnes, gan attālākiem Latvijas novadiem. Mācības ilga 3 gadus. Par skolas direktora vietas izpildītāju tika iecelts inženieris Kārlis Bērziņš – līdz tam strādājis par Daugavpils arodskolas un dzelzceļu tehniskās vidusskolas skolotāju. Skolas mērķis bija sagatavot: atslēdzniekus, kalējus; lauksaimniecības mašīnu remontpratējus, lokomobiļu, traktoru un citu iekšdedzes dzinēju vadītājus, montierus; ūdens apgādāšanas ietaišu un kokapstrādes meistarus. Jau otrajā darbības gadā skolas darbnīcas bija devušas ap 3000 Ls lielu peļņu, no kuras 55% izmaksāja audzēkņiem. Skolas darbnīcās (tagad Viesītes muzejs “Sēlija”) skolēni 4 instruktoru vadībā izpildīja visus atslēdznieku, kalēju, virpotāju un metinātāju darbus. Viesītes ērtās dzelzceļa un autobusu satiksmes dēļ lauksaimniecības mašīnu remonti un citi pasūtījumi tika veikti plašā apkaimē.

Skola Viesītē darbojās 6 mācību gadus. Ar Izglītības un Kultūras ģenerāldirektora rīkojumu Viesītes valsts arodskola 1942. gada 1. oktobrī tika pārcelta uz Krustpili un pārdēvēta par Krustpils valsts arodskolu.

Izmantotie vēstures avoti:

Viesītes muzeja "Sēlija" priekšmeta apraksta kartīte

Izmantotie tīmekļa resursi:

LNB digitālās bibliotēkas periodikas krātuve periodika.lv

Izstādē Paula Stradiņa skolas izstāžu zālē līdz 2023.gada 24. februārim ir apskatāmi desmit Latvijas pilskalni (deviņi no tiem jaunatklāti), kuru telpiskos reljefa modeļus no punktu mākoņiem veidojis arheologs Jānis Meinerts. Pilskalnu attēlus papildina īsas piezīmes, kuras pierakstījis arheologs Juris Urtāns – “mazzinātniskās refleksijas” ieskicē pārdomas, atmiņas, sajūtas un pieredzi, pirmoreiz uzkāpjot jaunatklātajos pilskalnos.

Latviju var uzskatīt par pilskalnu zemi. Valsts aizsargā 482 arheoloģiskās vietas, kuru nosaukumā ir vārds “pilskalns”, tomēr šis skaitlis bijis, ir un būs mainīgs: pilskalni ir tikuši iznīcināti, tie tiek atklāti no jauna. Pēdējos četros gados, pateicoties publiski pieejamiem aerolāzerskenēšanas (LIDAR – Light Detection And Ranging) datiem, ir notikusi sprādzienveidīga pilskalnu jaunatklāšana. Atklāts apmēram tikpat daudz jaunu pilskalnu, cik iepriekšējos 70 gados.

Pilskalnu jaunatklāšana tik lielā skaitā 21. gadsimtā ir unikāla situācija, un tā ir tieši saistīta ar LIDAR datu publisku pieejamību un entuziastu ieguldījumu. Tā kā LIDAR dati ir publiski pieejami ne tikai kā kartes, bet arī kā punktu mākoņi LAS formātā, ir radušās iepriekš nebijušas iespējas, kā vizualizēt jaunatklāto pilskalnu reljefu un stāstīt par tiem sabiedrībai.

Jaunatklāto pilskalnu plašāki apraksti un citas 3D vizualizācijas atrodamas Jura Urtāna sagatavotajā grāmatā “Jaunatklātie pilskalni Latvijā. 1998.–2021.”, kas izdota Latvijas Kultūras akadēmijā 2022. gada pavasarī.

Izstāde tapusi projekta “Identitāšu ainavas: vēsture, kultūra un vide” (Nr. VPP-LETONIKA-2021/1-0008) ietvaros. Projekts tiek īstenots Valsts pētījumu programmā “Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai “, ko finansē Latvijas Zinātnes padome.

Vairāk lasiet:

https://www.lgia.gov.lv/en/node/4

Cienījamie apmeklētāji! Informējam, ka pēc ziemas perioda Mazā Bānīša parks būs atvērts līdz plkst. 17:00.

Gaidīsim ciemos!