Februāra mēneša priekšmets – roratslēga (2, 2023)

Roratslēga1.izlaidumsRoratslēgu izgatavojis Viesītes valsts arodskolas 1. izlaiduma absolvents Boļeslavs Miķēns (foto portrets – ceturtais no kreisās 1939.g). Skolu, sadarbībā ar Viesītes pilsētas valdi, atvēra Izglītības ministrija 1936. gada 20. augustā. Tā darbojās Viesītes pilsētas pamatskolas telpās(tagad Viesītes vidusskola) ar prakses vietu Viesītes dzelzceļa darbnīcās (foto B. Miķēns pirmais no kreisās 1937.g.).  Skolā uzņēma 6 klašu pamatskolas kursu beigušus zēnus gan no tuvējās apkārtnes, gan attālākiem Latvijas novadiem. Mācības ilga 3 gadus. Par skolas direktora vietas izpildītāju tika iecelts inženieris Kārlis Bērziņš – līdz tam strādājis par Daugavpils arodskolas un dzelzceļu tehniskās vidusskolas skolotāju. Skolas mērķis bija sagatavot: atslēdzniekus, kalējus; lauksaimniecības mašīnu remontpratējus, lokomobiļu, traktoru un citu iekšdedzes dzinēju vadītājus, montierus; ūdens apgādāšanas ietaišu un kokapstrādes meistarus. Jau otrajā darbības gadā skolas darbnīcas bija devušas ap 3000 Ls lielu peļņu, no kuras 55% izmaksāja audzēkņiem. Skolas darbnīcās (tagad Viesītes muzejs “Sēlija”) skolēni 4 instruktoru vadībā izpildīja visus atslēdznieku, kalēju, virpotāju un metinātāju darbus. Viesītes ērtās dzelzceļa un autobusu satiksmes dēļ lauksaimniecības mašīnu remonti un citi pasūtījumi tika veikti plašā apkaimē. Prakse depo

Skola Viesītē darbojās 6 mācību gadus. Ar Izglītības un Kultūras ģenerāldirektora rīkojumu Viesītes valsts arodskola 1942. gada 1. oktobrī tika pārcelta uz Krustpili un pārdēvēta par Krustpils valsts arodskolu.

Izmantotie vēstures avoti:

Viesītes muzeja "Sēlija" priekšmeta apraksta kartīte

Izmantotie tīmekļa resursi:

LNB digitālās bibliotēkas periodikas krātuve periodika.lv

Jaunie pilskalni punktu un pārdomu mākoņos

Izstāžu zāle

Izstādē Paula Stradiņa skolas izstāžu zālē līdz 2023.gada 24. februārim ir apskatāmi desmit Latvijas pilskalni (deviņi no tiem jaunatklāti), kuru telpiskos reljefa modeļus no punktu mākoņiem veidojis arheologs Jānis Meinerts. Pilskalnu attēlus papildina īsas piezīmes, kuras pierakstījis arheologs Juris Urtāns – “mazzinātniskās refleksijas” ieskicē pārdomas, atmiņas, sajūtas un pieredzi, pirmoreiz uzkāpjot jaunatklātajos pilskalnos.

Latviju var uzskatīt par pilskalnu zemi. Valsts aizsargā 482 arheoloģiskās vietas, kuru nosaukumā ir vārds “pilskalns”, tomēr šis skaitlis bijis, ir un būs mainīgs: pilskalni ir tikuši iznīcināti, tie tiek atklāti no jauna. Pēdējos četros gados, pateicoties publiski pieejamiem aerolāzerskenēšanas (LIDAR – Light Detection And Ranging) datiem, ir notikusi sprādzienveidīga pilskalnu jaunatklāšana. Atklāts apmēram tikpat daudz jaunu pilskalnu, cik iepriekšējos 70 gados.

Pilskalnu jaunatklāšana tik lielā skaitā 21. gadsimtā ir unikāla situācija, un tā ir tieši saistīta ar LIDAR datu publisku pieejamību un entuziastu ieguldījumu. Tā kā LIDAR dati ir publiski pieejami ne tikai kā kartes, bet arī kā punktu mākoņi LAS formātā, ir radušās iepriekš nebijušas iespējas, kā vizualizēt jaunatklāto pilskalnu reljefu un stāstīt par tiem sabiedrībai.

Jaunatklāto pilskalnu plašāki apraksti un citas 3D vizualizācijas atrodamas Jura Urtāna sagatavotajā grāmatā “Jaunatklātie pilskalni Latvijā. 1998.–2021.”, kas izdota Latvijas Kultūras akadēmijā 2022. gada pavasarī.

Izstāde tapusi projekta “Identitāšu ainavas: vēsture, kultūra un vide” (Nr. VPP-LETONIKA-2021/1-0008) ietvaros. Projekts tiek īstenots Valsts pētījumu programmā “Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai “, ko finansē Latvijas Zinātnes padome.

Vairāk lasiet:

https://www.lgia.gov.lv/en/node/4

Janvāra mēneša priekšmets – karalauka pastkarte (1, 2023)

Pastkarte

Janvāra mēneša priekšmets izvēlēts par godu profesora Paula Stradiņa dzimšanas dienai, viņš dzimis 1896. gada 17. janvārī Eķengrāvē (tagad Viesīte).
Karalauka pastkarte ar zīmējumu ir no profesora Paula Stradiņa kolekcijas. Karalauka pasts ir bezmaksas pasta pakalpojums kara laikā starp karaspēku un dzimteni vai atsevišķām karaspēka daļām. Šī pastkarte ir Vācu nacionālsociālistu partijas (vācu “Nationalsozialistische Deutsche Arbeiterpartei”) ievainoto aprūpes daļas izdota nav tikusi nosūtīta, iespējams, dāvināta profesoram kā zīmējums – karikatūra. Rīga atradās vācu okupācijā no 1941. Līdz 1945.gadam. Karikatūrā attēlota medicīnas māsa, kas apskāvusi divus ievainotos karavīrus, sakot: “Jūs abi man esat mīļi” Pirmais: “Tev jāizvēlas mani!” Otrais: “Jūs taču jau izvēlējāties mani!” Zināms, ka Pauls Stradiņš, kurš vadīja Rīgas 2.pilsētas slimnīcu (tagad – Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca), 1939.gadā pie slimnīcas nodibināja žēlsirdīgo māsu skolu (tagad – Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledža) un bija šīs skolas direktors: 1939 – 1941, 1944 – 1945. Vācu okupācijas iestādes 1941. gadā P. Stradiņu apcietināja par Sarkanās armijas karavīru un ebreju ārstēšanu slimnīcā un atlaida no medicīniskā direktora amata. Slimnīcas vadītāja amatā viņu atjaunoja 1944.gadā.

 

 

 

 

 

 

Izmantotie vēstures avoti: 

Viesītes muzeja "Sēlija" priekšmeta apraksta kartīte

 Izmantotie tīmekļa resursi: 

Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas interneta vietne https://www.psk.lu.lv/