Autors: Muzejs "Sēlija"

Medicīnas māsas un vecmātes profesijām ir bijusi būtiska un neaizstājama loma veselības saglabāšanā un uzlabošanā visos laikos. Abu profesiju aizsākumi meklējami tālā senatnē, sniedzot nepieciešamo palīdzību slimnieku aprūpē un dzemdībās. Mūsdienās profesionālās darbības jomas  ir ievērojami paplašinājušās, un medicīnas māsas un vecmātes veic nozīmīgu darbu arī sabiedrības izglītošanā, tostarp dažādos veselības veicināšanas jautājumos.

Izstāde iepazīstina ar medicīnas māsas un vecmātes profesiju vēsturi un sniedz ieskatu par to attīstību līdz pat mūsdienām.

 

Fotogrāfijas autors ir Pēteris Grundmanis, tā uzņemta Viesītē. Auto sānu durvis rotā emblēma un uzraksts “Viesītes B.U.B.”

Pēc 20.gs. 20. un 30. gadu periodikā atrodamajām ziņām, Viesīte ir bijusi ne tikai dzelzceļnieku, bet arī ugunsdzēsēju pilsēta. Īsu laika sprīdi šeit darbojušās pat trīs dažādas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības. Vecākā no tām Eķengrāves brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība, dzelzceļa brīvprātīgie ugunsdzēsēji un jaunākā – 1930. gadā dibinātā, Viesītes brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība (B.U.B).

20. gados Eķengrāves biedrība pārtrauc aktīvu darbību, visticamāk, paļaujoties uz dzelzceļa brīvprātīgo ugunsdzēsēju labāku organizētību un palīdzību pilsētai ugunsnelaimes gadījumā. Tas ir arī Viesītes B.U.B. dibināšanas pamatojums.

1935. gadā, kad tapis šis foto, Viesītes B.U.B. svin savu 5 gadu pastāvēšanas jubileju un jauniegādātā auto iesvētīšanas svētkus. Svinībās bija ieradušies Viesītes dzelzceļa ugunsdzēsēju komanda pilnā sastāvā, ka ari Neretas un Jēkabpils ugunsdzēsēju biedrību delegācijas.

1938. gada atskaitē par ugunsdzēsēju nodrošinājumu Jēkabpils aprinķī, Viesītes pilsētā minētas divas ugunsdzēsēju organizācijas: Viesītes B.U.B. un Viesītes dzelzceļa depo B.U.B. Katrai no tām ir pa ugunsdzēsības automobilim, 200 m gara šļūtene, motoršļirce, kā arī cits inventārs. Salīdzinājumam jāmin, ka Jēkabpilī šajā laikā ir līdzīgs brīvprātīgo ugunsdzēsēju nodrošinājums ar tehniskajiem līdzekļiem, bet apkalpojamā teritorija – krietni lielāka.

Izmantotie vēstures avoti: Viesītes muzeja "Sēlija" priekšmeta apraksta kartīte 

Izmantotie tīmekļa resursi: Latvijas Nacionālās bibliotēkas, digitālā periodisko izdevumu bibliotēka www.periodika.lv

  Muzeja krājumā 2023. gada sākumā nodota fotogrāfija, kurā redzams Viesītes depo elektrostacijas iekšskats un darbinieki. Fotogrāfijā, kas uzņemta ap 1935. gadu, pagaidām, atpazīstams tikai viens no viņiem – 2. no kreisās ir Vasīlijs Finks (1897-1978). V. Finks dzimis 1897. gada 10. janvārī Pēterburgā, kur ieguvis elektromontiera arodu, tāpat kā viņa tēvs. Dzelzceļa virsvaldes mašīnu un materiālu direkcijas  4. mašīnu iecirknis Viesītē ir viena no viņa pirmajām darbavietām. Šeit strādājis no 1926. līdz 1935. gadam kā elektroinstalators, tad kā elektrotehniķis.

  Fotogrāfijā redzamā telpa, kurā atradās tvaika mašīna elektrības ražošanai, būvēta 1927. gadā, kopā ar dzelzceļa depo ēku kā atsevišķs apjoms DR virzienā. Miesta valde izbūvēja Viesītē elektrotīklu 1925. gadā. Visticamāk, elektrība depo vajadzībām bijušajā Āžu miestā ražota arī pirms tam. Zināms, ka, par spīti pilsētiņas vēlmei saņemt lētāku elektrisko strāvu no Ķeguma spēkstacijas, vēl 1944. gadā tā ražota vietējā depo. 1966. gadā šajā telpā izvietoja detaļu ražotni un ēkai uzbūvēja arī piebūvi – Rīgas dīzeļu rūpnīcas jauno cehu, kur virpoja un frēzēja detaļas elektrostaciju, ūdenssūkņu u.c. dīzeļmotoriem (tagad privātīpašums).  Mūsdienās depo ēka līdz ar bijušo elektrostacijas telpu ir pašvaldības īpašums un atrodas Viesītes muzeja ”Sēlija” pārziņā. Tā ir Viesītes šaursliežu dzelzceļa mezgla daļa, kurai 2015. gadā piešķirts valsts nozīmes industriālā mantojuma statuss ar valsts aizsardzības Nr. 8998.

Izmantotie vēstures avoti:
Viesītes muzeja "Sēlija" priekšmeta apraksta kartīte
Vasīlija Finka darba grāmatiņa
Rīkojums No 1S728fta par iecelšanu amatā

Izmantotie tīmekla resursi:
Latvijas Nacionālās bibliotēkas, digitālā periodisko izdevumu bibliotēka www.periodika.lv

Roratslēgu izgatavojis Viesītes valsts arodskolas 1. izlaiduma absolvents Boļeslavs Miķēns (foto portrets – ceturtais no kreisās 1939.g). Skolu, sadarbībā ar Viesītes pilsētas valdi, atvēra Izglītības ministrija 1936. gada 20. augustā. Tā darbojās Viesītes pilsētas pamatskolas telpās(tagad Viesītes vidusskola) ar prakses vietu Viesītes dzelzceļa darbnīcās (foto B. Miķēns pirmais no kreisās 1937.g.).  Skolā uzņēma 6 klašu pamatskolas kursu beigušus zēnus gan no tuvējās apkārtnes, gan attālākiem Latvijas novadiem. Mācības ilga 3 gadus. Par skolas direktora vietas izpildītāju tika iecelts inženieris Kārlis Bērziņš – līdz tam strādājis par Daugavpils arodskolas un dzelzceļu tehniskās vidusskolas skolotāju. Skolas mērķis bija sagatavot: atslēdzniekus, kalējus; lauksaimniecības mašīnu remontpratējus, lokomobiļu, traktoru un citu iekšdedzes dzinēju vadītājus, montierus; ūdens apgādāšanas ietaišu un kokapstrādes meistarus. Jau otrajā darbības gadā skolas darbnīcas bija devušas ap 3000 Ls lielu peļņu, no kuras 55% izmaksāja audzēkņiem. Skolas darbnīcās (tagad Viesītes muzejs “Sēlija”) skolēni 4 instruktoru vadībā izpildīja visus atslēdznieku, kalēju, virpotāju un metinātāju darbus. Viesītes ērtās dzelzceļa un autobusu satiksmes dēļ lauksaimniecības mašīnu remonti un citi pasūtījumi tika veikti plašā apkaimē.

Skola Viesītē darbojās 6 mācību gadus. Ar Izglītības un Kultūras ģenerāldirektora rīkojumu Viesītes valsts arodskola 1942. gada 1. oktobrī tika pārcelta uz Krustpili un pārdēvēta par Krustpils valsts arodskolu.

Izmantotie vēstures avoti:

Viesītes muzeja "Sēlija" priekšmeta apraksta kartīte

Izmantotie tīmekļa resursi:

LNB digitālās bibliotēkas periodikas krātuve periodika.lv

Izstādē Paula Stradiņa skolas izstāžu zālē līdz 2023.gada 24. februārim ir apskatāmi desmit Latvijas pilskalni (deviņi no tiem jaunatklāti), kuru telpiskos reljefa modeļus no punktu mākoņiem veidojis arheologs Jānis Meinerts. Pilskalnu attēlus papildina īsas piezīmes, kuras pierakstījis arheologs Juris Urtāns – “mazzinātniskās refleksijas” ieskicē pārdomas, atmiņas, sajūtas un pieredzi, pirmoreiz uzkāpjot jaunatklātajos pilskalnos.

Latviju var uzskatīt par pilskalnu zemi. Valsts aizsargā 482 arheoloģiskās vietas, kuru nosaukumā ir vārds “pilskalns”, tomēr šis skaitlis bijis, ir un būs mainīgs: pilskalni ir tikuši iznīcināti, tie tiek atklāti no jauna. Pēdējos četros gados, pateicoties publiski pieejamiem aerolāzerskenēšanas (LIDAR – Light Detection And Ranging) datiem, ir notikusi sprādzienveidīga pilskalnu jaunatklāšana. Atklāts apmēram tikpat daudz jaunu pilskalnu, cik iepriekšējos 70 gados.

Pilskalnu jaunatklāšana tik lielā skaitā 21. gadsimtā ir unikāla situācija, un tā ir tieši saistīta ar LIDAR datu publisku pieejamību un entuziastu ieguldījumu. Tā kā LIDAR dati ir publiski pieejami ne tikai kā kartes, bet arī kā punktu mākoņi LAS formātā, ir radušās iepriekš nebijušas iespējas, kā vizualizēt jaunatklāto pilskalnu reljefu un stāstīt par tiem sabiedrībai.

Jaunatklāto pilskalnu plašāki apraksti un citas 3D vizualizācijas atrodamas Jura Urtāna sagatavotajā grāmatā “Jaunatklātie pilskalni Latvijā. 1998.–2021.”, kas izdota Latvijas Kultūras akadēmijā 2022. gada pavasarī.

Izstāde tapusi projekta “Identitāšu ainavas: vēsture, kultūra un vide” (Nr. VPP-LETONIKA-2021/1-0008) ietvaros. Projekts tiek īstenots Valsts pētījumu programmā “Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai “, ko finansē Latvijas Zinātnes padome.

Vairāk lasiet:

https://www.lgia.gov.lv/en/node/4

Viesītes muzejs “Sēlija” svin pilsētas jubileju, jo tiešī šajā dienā pirms 95 gadiem, Viesītei tika piešķirtas pilsētas tiesības.

Pulcēšanās pie “Paula Stradiņa skolas” (muzeja) Peldu ielā 2.  Mazā Bānīša parks Brodeles ielā 7 pasākuma laikā slēgts.

Janvāra mēneša priekšmets izvēlēts par godu profesora Paula Stradiņa dzimšanas dienai, viņš dzimis 1896. gada 17. janvārī Eķengrāvē (tagad Viesīte).
Karalauka pastkarte ar zīmējumu ir no profesora Paula Stradiņa kolekcijas. Karalauka pasts ir bezmaksas pasta pakalpojums kara laikā starp karaspēku un dzimteni vai atsevišķām karaspēka daļām. Šī pastkarte ir Vācu nacionālsociālistu partijas (vācu “Nationalsozialistische Deutsche Arbeiterpartei”) ievainoto aprūpes daļas izdota nav tikusi nosūtīta, iespējams, dāvināta profesoram kā zīmējums – karikatūra. Rīga atradās vācu okupācijā no 1941. Līdz 1945.gadam. Karikatūrā attēlota medicīnas māsa, kas apskāvusi divus ievainotos karavīrus, sakot: “Jūs abi man esat mīļi” Pirmais: “Tev jāizvēlas mani!” Otrais: “Jūs taču jau izvēlējāties mani!” Zināms, ka Pauls Stradiņš, kurš vadīja Rīgas 2.pilsētas slimnīcu (tagad – Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca), 1939.gadā pie slimnīcas nodibināja žēlsirdīgo māsu skolu (tagad – Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledža) un bija šīs skolas direktors: 1939 – 1941, 1944 – 1945. Vācu okupācijas iestādes 1941. gadā P. Stradiņu apcietināja par Sarkanās armijas karavīru un ebreju ārstēšanu slimnīcā un atlaida no medicīniskā direktora amata. Slimnīcas vadītāja amatā viņu atjaunoja 1944.gadā.

 

 

 

 

 

 

Izmantotie vēstures avoti: 

Viesītes muzeja "Sēlija" priekšmeta apraksta kartīte

 Izmantotie tīmekļa resursi: 

Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas interneta vietne https://www.psk.lu.lv/

Decembra mēneša priekšmets izvēlēts par godu latviešu fotogrāfijas pamatlicēja Mārtiņa Buclera dzimšanas dienai – viņš dzimis 1866. gada 12. decembrī. Dekoratīvs balustrs, kurš izmantots pagaidām nezināmā fotosalonā kā elkoņa balsts portretu foto. Pamatne un kapitelis gatavoti no lakota pilnkoka, bet apgleznoto vidusdaļu veido finiera karkass ar tukšu vidu. Tas apgleznots eļļas tehnikā ar augu, ziedu un tauriņu motīvu, kas labi saglabājies. Balustrs izgatavots 20. gadsimta sākumā.

Šajā laikā salonu portreti bija populāri. Lai modelis ieņemtu pēc iespējas ērtāku pozu, tika izmantoti dažādi rekvizīti, piemēram, butaforiski žodziņi, balustrādes, augu plaukti jeb etažeri. Lai panāktu iecerētā fotoportreta atmosfēru izmantoja arī gleznotus fonus. Attēlos, kuri uzņemti šajā laika posmā (1911. gadā) fotogrāfa Pētera Grundmaņa darbnīcā Viesītē arī tika izmantotas dekoratīvas sētiņas un gleznots ūdenstilpnes ainavas fons ar lapotu zaru ietvaru.