Viesītes muzejs "Sēlija"

      Kā ierasts – Dzelzceļnieku svētkus šogad Mazā Banīša parkā svinēsim piektdien 4. augustā Viesītes pilsētas svētku prieksvakarā. Gaidīti visi – gan veci, gan jauni,  kas vēlas godā turēt vienu no Viesītes simboliem  – Mazo Banīti.

Īpaši esam padomājuši par jaunākajiem svētku dalībniekiem. Visi bērni, kas ieradīsies ar izrotātu braucamo, tiks pie pārsteiguma balvas un bezmaksas svētku brauciena ar muzeja elektromobili. Arī pārējiem svētku viesiem vizināšanās būs bez maksas (rindas kartībā). Pasākumā uzstāsies profesionāli mūziķi – muzikālā apvienība “LA” no Rīgas.

Dāvana visiem viesiem 4. augustā – bezmaksas muzeja apmeklējums:

Paula Stradiņa skola (Peldu ielā 2) atvērts 10.00-12.00

Mazā Bānīša parks (Brodeles ielā 7) atvērts 10.00-17.00

    Šo tautas tērpu Viesītes muzejam “Sēlija” dāvināja Antonijas (Tonijas) Jansones ģimene Kanādā, 2011. gada janvārī. Īpašniece to iegādājās Vācijā, 1948. vai 1949. gada sākumā. Jostu nopirka vēlāk – ap 1995. gadu latviešu mākslas un amatniecības izstādē Sidrabenes nometnē, netālu no Hamiltonas, Ontario Kanādā. Domājams, ka vienīgā reize, kad viņa to uzvilka bija dipīšu jeb pārvietoto personu (displaced persons) nometnes eglītes vakarā 1949. gada Ziemassvētkos, kur viņa dziedāja nelielā korī. Kaut gan netika valkājusi, Tonija šo tērpu saglabāja arī pārceļoties un vienmēr labprāt parādīja, ja kāds par to interesējās.

   Tērps sastāv no brunčiem, krekla, vestes, jostas, lakata un saktas. Tautastērpa izmantotās detaļas raksturīgas Zemgalei. Brunčiem melns pamats ar tumši sarkanām, zaļām, dzeltenām rozītēm. Baltas rozītes uz bēšām joslām. Tautastērpa krekls – baltā krasā ar divvirziena izvilkumu joslu uz apkakles un piedurkņu augsdaļā. Dūrgali ar aploci. Veste – melnā krasā ar lielām, apaļām metāla pogām. Josta – rakstaina audene ar 11 cm garām bārkstīm galos. Tumši sarkans un tumši zaļš raksts uz pelēcīgi balta pamata. Lakats no pienbalta zīda. Sakta – gatavota zieda formā ar mazām ziedlapņām, uz katras no tām iespiesta maza saulīte. Kopā 12 saulītes.

   Tonija bija vecākākais bērns Pētera un Marijas (dz. Veidemans) Jaunbrākmaņu ģimenē. Dzimusi 1910. gada 29. jūnijā, mazā ciemā netālu no Harbinas Mandžūrijā. Pēteris un Marija bija kaimiņi Elkšņu pagastā. Pēteris dienēja cara armijā un strādāja kā ierēdnis robežsardzē pie Ķīnas robežas. Marija tur ieradās 1907. gadā palīdzēt savai vecākai māsai un brāļiem saimniekot. Tajos gados būvēja Sibīrijas dzelzsceļu un brāļi strādāja birojā pie grāmatvedības darbiem. Tonijas vecāku dzimtās mājas Latvijas teritorijā atradās netālu no Lietuvas robežas – pretējās pusēs aizdumbles ezeram. Veidemaņu mājas saucās “Kalnu liepiņāni” bet Jaunbrākmaņu – “Iesalnieki”.

    Pirmais Tonijas ceļojums bija 9 mēnesu vecumā pāri Sibīrijai atpakaļ uz Latviju. Agro bērnību meitenīte pavadīja vectēva mājās Elkšņu pagasta “Liepiņānos”, bet Pirmā pasaules kara gados bieži pārbrauca gan, lai izvairītos no karadarbības, gan dzīvotu tuvāk tēvam, kas dienēja cara armijā. Pirmās brīvvalsts laikā pārcēlās pie māsas Seces “Ziedos”, kur iepazinās ar savu pirmo vīru Jūliju Jansonu. Viņi apprecējās 1941. gada 13. jūnijā. Viņu kāzām sekoja daudzu latviešu izsūtīšana un Jūlijs atklāja, ka arī viņa vārds bijis izsūtāmo personu sarakstā. Tādēļ 1944. gadā, atkal tovojoties krievu armijai, viņi nolēma bēgt uz Baltijas jūras krastu ar pārliecību, ka pēc pāris gadiem svešumā atgriezīsies. Ar graudu kravas kuģi viņi nonāca Vācijā, kur pārvietoto personu nometnē nodzīvoja piecus gadus.

    Vācijā pirktais tautas tērps atrada vietu vienā no trim lādēm, kuras ģimenei ar 2 bērniem bija atļauts ņemt līdzi uz kuģa, kas devās uz Kanādu 1950. gada martā. Tagad tas apskatāms muzeja Sēlijas ekspozīcijā.

Izmantotie vēstures avoti:

Viesītes muzeja "Sēlija" priekšmeta apraksta kartīte

Pieteikties un veikt apmaksu iespējams abās muzeja nodaļās muzeja darba laikā (II-VI 10.00-17.00).

Viesītes muzejs “Sēlija” sveic vasaras saulgriežus sagaidot! Darba laiks 22.jūnijā 10:00-14:00 bet no 19:00 visi aicināti uz uzvedumu “Līgosim, Jāņu dienu gaidīdami!” Mazā Bānīša parkā.

23., 24., 25. jūnijā muzejs slēgts.

Par godu gada īsākajai naktij Jūnija mēneša priekšmets ir fotogrāfija, kura tapusi Sunākstes pagasta “Ezeriešos” 20. gs 30. gados. Līgo vakarā pie jāņuguns paugura virsotnē sapulcējušies 3 vīrieši, 3 sievietes, 3 bērni un suns.

Izmantotais vēstures avots: Viesītes muzeja "Sēlija" priekšmeta apraksta kartīte 

Medicīnas māsas un vecmātes profesijām ir bijusi būtiska un neaizstājama loma veselības saglabāšanā un uzlabošanā visos laikos. Abu profesiju aizsākumi meklējami tālā senatnē, sniedzot nepieciešamo palīdzību slimnieku aprūpē un dzemdībās. Mūsdienās profesionālās darbības jomas  ir ievērojami paplašinājušās, un medicīnas māsas un vecmātes veic nozīmīgu darbu arī sabiedrības izglītošanā, tostarp dažādos veselības veicināšanas jautājumos.

Izstāde iepazīstina ar medicīnas māsas un vecmātes profesiju vēsturi un sniedz ieskatu par to attīstību līdz pat mūsdienām.

 

Fotogrāfijas autors ir Pēteris Grundmanis, tā uzņemta Viesītē. Auto sānu durvis rotā emblēma un uzraksts “Viesītes B.U.B.”

Pēc 20.gs. 20. un 30. gadu periodikā atrodamajām ziņām, Viesīte ir bijusi ne tikai dzelzceļnieku, bet arī ugunsdzēsēju pilsēta. Īsu laika sprīdi šeit darbojušās pat trīs dažādas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības. Vecākā no tām Eķengrāves brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība, dzelzceļa brīvprātīgie ugunsdzēsēji un jaunākā – 1930. gadā dibinātā, Viesītes brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība (B.U.B).

20. gados Eķengrāves biedrība pārtrauc aktīvu darbību, visticamāk, paļaujoties uz dzelzceļa brīvprātīgo ugunsdzēsēju labāku organizētību un palīdzību pilsētai ugunsnelaimes gadījumā. Tas ir arī Viesītes B.U.B. dibināšanas pamatojums.

1935. gadā, kad tapis šis foto, Viesītes B.U.B. svin savu 5 gadu pastāvēšanas jubileju un jauniegādātā auto iesvētīšanas svētkus. Svinībās bija ieradušies Viesītes dzelzceļa ugunsdzēsēju komanda pilnā sastāvā, ka ari Neretas un Jēkabpils ugunsdzēsēju biedrību delegācijas.

1938. gada atskaitē par ugunsdzēsēju nodrošinājumu Jēkabpils aprinķī, Viesītes pilsētā minētas divas ugunsdzēsēju organizācijas: Viesītes B.U.B. un Viesītes dzelzceļa depo B.U.B. Katrai no tām ir pa ugunsdzēsības automobilim, 200 m gara šļūtene, motoršļirce, kā arī cits inventārs. Salīdzinājumam jāmin, ka Jēkabpilī šajā laikā ir līdzīgs brīvprātīgo ugunsdzēsēju nodrošinājums ar tehniskajiem līdzekļiem, bet apkalpojamā teritorija – krietni lielāka.

Izmantotie vēstures avoti: Viesītes muzeja "Sēlija" priekšmeta apraksta kartīte 

Izmantotie tīmekļa resursi: Latvijas Nacionālās bibliotēkas, digitālā periodisko izdevumu bibliotēka www.periodika.lv