Latvijas Muzeju biedrības aicina apceļot Latvijas muzejus

Latvijas Muzeju biedrība un Viesītes muzejs “Sēlija”  no 5.jūnija līdz 31.augustam aicina piedalīties vasaras akcijā “Apceļo Latvijas muzejus!”.

Akcijā piedalās visi Latvijas muzeji, tajā skaitā arī visas trīs muzeja “Sēlija” nodaļas – Mazā Bānīša parks un Paula Stradiņa skola Viesītē un Mārtiņa Buclera fotogrāfijas kabinets Lonē. Aicinām ikvienu apmeklēt muzejus, ieraudzītu sev saistošo un pastāstītu par to arī citiem – draugiem, paziņām, sociālo tīklu sekotājiem. Akcijas mērķis ir popularizēt kultūras mantojumu, kas glabājas Latvijas muzejos, kā Rīgā, tā ārpus tās, Latvijas pierobežā, kā arī vidienē, veicināt to atpazīstamību, rosināt interesi par piedāvājumu un parādīt to “šarmu”.

Turpināt lasīt “Latvijas Muzeju biedrības aicina apceļot Latvijas muzejus”

Mēneša priekšmets – Alfreda Godiņa glezna (5, 2018)

Muzeju nakts 2018 dāvinājums – Alfreda Godiņa glezna

Bijušais Viesītes šaursliežu dzelzceļa depo darbinieks Alfreds Godiņš (1924-2014) brīvajā laikā mīlēja nodarboties ar kādu no mākslas veidiem. Viņa darbnīcā tapa sirdij tuvie koka un metālkaluma darbi, bet jaunības gados meistars mīlēja arī gleznot. Viņš dāsni dāvināja savus darbus draugiem un radiniekiem jubilejās, nozīmīgos dzīves godos un darba pasākumos. Viņa darinājumi nu izklīduši pa visu Latviju, bet šoreiz viens no tiem ir atgriezies Viesītē un uzdāvināts muzejam.

Turpināt lasīt “Mēneša priekšmets – Alfreda Godiņa glezna (5, 2018)”

Mēneša priekšmets – Bertas Zvaigznes dvielis (4, 2018)

Viens no aprīlī muzejā skatāmās izstādes “Piederības zīmes tekstilijās” dvieļiem ir pašausts linu dvielis ar greznu monogrammu, ko darinājusi Berta Zvaigzne (1893—1961) no “Rudžu” mājām Elkšņu pagasta Klaucē. Dvielis ar piederības zīmi stāsta viņas meitas Ainas Bruņenieces atstāto stāstu par savu dzimtu. Turpināt lasīt “Mēneša priekšmets – Bertas Zvaigznes dvielis (4, 2018)”

Mēneša priekšmets – Zobenu ģimenes Bībele (3, 2018)

Muzejā nonākusi Zobenu ģimenes relikvija, bieza grāmatu Grāmata – 1929.  gadā izdota Bībele. Melniem vākiem, nobružāta, tātad, lasīta daudz. Pašķirot lapas, izslīd sažuvušas četrlapainas āboliņa lapiņas. Kāda roka tās tur ielikusi pirms daudziem gadu desmitiem, svaigi plūktas Imantu māju laukos Jaunsaukas pagastā. Varbūt tā bija Zobenu Anna, bet varbūt viņas mazā meitiņa Ilga, kad paaugusies.

Turpināt lasīt “Mēneša priekšmets – Zobenu ģimenes Bībele (3, 2018)”

Mēneša priekšmets – Viesītes pamatskolas skolotāju istabas krēsls (2, 2018)

Muzeja  pārziņā Viesītes pamatskolas jeb Eķengrāves pagastskolas ēka nonāca 2011. gada rudenī pēc vairāku gadu bezsaimnieka perioda. Sākās pirmie sakopšanas darbi un ēkas pievienošana centrālai apkurei. Vienai no pažobeles telpām, kādas ir četras, durvis bija aiznaglotas ar pamatīgām naglām. Bija redzams, ka tās nav lietotas vairākus desmitus gadu. Tomēr attaisot aizmirstās durvis, izrādījās, ka tur atrodas bojāti skolas soli, vecas tāfeles, telpu durvis un arī šis krēsls.

Turpināt lasīt “Mēneša priekšmets – Viesītes pamatskolas skolotāju istabas krēsls (2, 2018)”

Mēneša priekšmets – Paula Stradiņa opija pīpe (1, 2018)

Opija pīpe zināma kā priekšmets šīs vielas lietošanai. Tā kā opija līdzekļus izmanto kā pretsāpju, pretklepus līdzekļus jau kopš 19. gs. sākuma, šāda pīpe bija arī prof. Paula Stradiņa rīcībā. Profesors to saglabājis kā priekšmetu savai medicīnas vēstures muzeja kolekcijai.

Turpināt lasīt “Mēneša priekšmets – Paula Stradiņa opija pīpe (1, 2018)”

Mēneša priekšmets – Mildas Priedes sakta (5, 2017)

Mēneša priekšmets maijā ir sakta, kas ir dāvana muzejam “Sēlija” 4. maijā – Latvijas Valsts svētkos!

Šis dāvinājums ieņem goda vietu mūsu muzeja priekšmetu vidū. Sakta – Latvijas simbols, uz kuras iegravēta lauku sēta ar kuplu ozolu un dzintara saulīti pie debess juma. Tā apspīd vārdus zem šīs idilliskās ainavas: “Tā zeme ir mūsu, tā mūsu, jā gan”. Mums nezināms rotkalis veidojis šo saktu, kas izsaka mīlestību un mīļumu pret savu zemi. Vārdos ir arī apņēmība, spīts un pārliecība par to, ka esam savas zemes saimnieki, paši noteicēji par savu dzīvi un atbildīgi par savu zemi, savu valsti.

Paldies dāvinātājai Maigai Turļukai! Sakta piederējusi viņas mātei Mildai Priedei (Cielavai) no Sunākstes pagasta “Ārēm”. 4. maijs-  Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena – Maigai ir īpaši svētki, jo viņa bija LTF aktīvāko dalībnieku vidū, un tajās dienās pārdzīvotais palicis atmiņā un sirdī uz visiem laikiem.

Mēneša priekšmets – drēbju birste no ērzeļa astes (4, 2017)

Kā pasakā! Reiz dzīvoja Kalniņu Pēteris Krašaucku mājās. Tie bija tie laiki, ko par Latvijas zelta laikmetu sauc. Saimniecības laukos plauka un zēla. Tikko piedzimusī valsts sparīgi darbojās, un to pazina tālu aiz mūsu valsts robežām. Pats Prezidents deva par brīvu labākajām saimniecībām vaislas lopus, lai attīstītu lopkopību, kurai te bija spoža nākotne. Tā arī Pētera un Mildas saimniecība tika pie vaislas buļļa un vaislas ērzeļa.

Kalniņu Pēterim bija rokdarbnieka talants, prata dažādus koka darbus. Viņš varēja skaisti rotātas lādītes uzmeistarot vai no ērzeļa astes sariem saimniecībā derīgu drēbju birsti ar rūpīgi apstrādātu koka kātu izgatavot.

Darbā tika bērni audzināti, arī mazā Inta, kurai nu jau deviņdesmitais mūža gads rit. Darba mīlestība vadījusi viņu cauri dzīves līkločiem, rokas nekad nestāv mierā kā tēvam.

23. aprīlis – senā Jurģu, Ūsiņa jeb Zirgu diena, zemkopja gada sākums, kad sākas vasaras darbi un zirgi iet pieguļā. Kalniņu Pētera zirgiem nu citi pieguļas lauki, bet brašā ērzeļa astes birste dzīvo jaunu dzīvi.

Mēneša priekšmets – skapis no “Ošiem” (3, 2017)

Skapis piederēja Lienai Kasārei  (dzim. Grabovska, 1898-1982) un ir viņas garā mūža līdzgaitnieks. Tas bijis vēl viņas vecākiem Romulānu mājās pie Klauces ezera. Mājas kara laikā nodegušas, bet skapis pārceļojis uz „Sīpoliem” pie māsas.

1. pasaules kara laikā vecāki devušies bēgļu gaitās uz Krieviju, kur latviešu apmetnē nodzīvojuši līdz 2. pasaules karam. Tur Liena satikusi savu Augustu un nodibinājusi ģimeni. Vēl vācu laikā viņi atceļojuši atpakaļ uz Latviju, un jaunā ģimene apmetusies pie māsas „Sīpolos”. Skapis jau bijis labojams un ticis pārkrāsots.

Kad Mūžībā devies viņas dzīvesbiedrs, Liena ar skapi un citām mantām pārcēlusies uz „Ošiem” pie meitas Mirdzas.

Skapis bija aizslēdzams, un tajā glabājās Lienas visas īpašās lietas. Tās bija dažas viņas drēbes, rullīšos satīti dvieļi un palagi. Pirms nonākšanas skapī tie tika izdauzīti ar plakanu vāli un kļuva mīksti un gludi. Skapī glabājās Lienas lakatiņi, brilles, metāla konfekšu kārbiņas, kas parasti bija divas. Vienā bija konfektes ar papīriņiem, otrā – bez papīriņiem. Noteikti starp tām bija piparmētru konfektes. Te bija arī saņemtās vēstules un atklātnes, dažādi zāļu uzlējumi un zālītes. Liena nebija čakla baznīcā gājēja, bet skapī uz plaukta vienmēr atradās Bībele kā koferītis ar atslēdziņu. Skapis glabāja arī dažu labu noslēpumu. Tā te plauktā bija nolikts ādas maisiņš ar šņaucamo tabaku.

Skapī vienmēr smaržoja pēc zālēm, un tas bija tikai viņas skapis un tikai viņas mantas. Visa cilvēka sīkā iedzīve.

Nu jau labu laiku kā Liena atdusas Svaru kapsētā, bet viņas skapis uzsācis atkal jaunu dzīvi muzejā „Sēlija”, kur to restaurēja meistars Jānis Fišers. Skapim ir pāri 130 gadiem, pārdzīvotas vairākas paaudzes, un tagad tas ir liecinieks par laiku 19. gadsimtā, kad Eķengrāves apkārtnē vēl kalpoja mācītāji Stenderi.

Paldies Valdim Piekusam par vecmammas skapi un viņas dzīves stāstu!