Mēneša priekšmets – Paula Stradiņa opija pīpe (1, 2018)

Opija pīpe zināma kā priekšmets šīs vielas lietošanai. Tā kā opija līdzekļus izmanto kā pretsāpju, pretklepus līdzekļus jau kopš 19. gs. sākuma, šāda pīpe bija arī prof. Paula Stradiņa rīcībā. Profesors to saglabājis kā priekšmetu savai medicīnas vēstures muzeja kolekcijai.

Turpināt lasīt “Mēneša priekšmets – Paula Stradiņa opija pīpe (1, 2018)”

Mēneša priekšmets – Mildas Priedes sakta (5, 2017)

Mēneša priekšmets maijā ir sakta, kas ir dāvana muzejam “Sēlija” 4. maijā – Latvijas Valsts svētkos!

Šis dāvinājums ieņem goda vietu mūsu muzeja priekšmetu vidū. Sakta – Latvijas simbols, uz kuras iegravēta lauku sēta ar kuplu ozolu un dzintara saulīti pie debess juma. Tā apspīd vārdus zem šīs idilliskās ainavas: “Tā zeme ir mūsu, tā mūsu, jā gan”. Mums nezināms rotkalis veidojis šo saktu, kas izsaka mīlestību un mīļumu pret savu zemi. Vārdos ir arī apņēmība, spīts un pārliecība par to, ka esam savas zemes saimnieki, paši noteicēji par savu dzīvi un atbildīgi par savu zemi, savu valsti.

Paldies dāvinātājai Maigai Turļukai! Sakta piederējusi viņas mātei Mildai Priedei (Cielavai) no Sunākstes pagasta “Ārēm”. 4. maijs-  Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena – Maigai ir īpaši svētki, jo viņa bija LTF aktīvāko dalībnieku vidū, un tajās dienās pārdzīvotais palicis atmiņā un sirdī uz visiem laikiem.

Mēneša priekšmets – drēbju birste no ērzeļa astes (4, 2017)

Kā pasakā! Reiz dzīvoja Kalniņu Pēteris Krašaucku mājās. Tie bija tie laiki, ko par Latvijas zelta laikmetu sauc. Saimniecības laukos plauka un zēla. Tikko piedzimusī valsts sparīgi darbojās, un to pazina tālu aiz mūsu valsts robežām. Pats Prezidents deva par brīvu labākajām saimniecībām vaislas lopus, lai attīstītu lopkopību, kurai te bija spoža nākotne. Tā arī Pētera un Mildas saimniecība tika pie vaislas buļļa un vaislas ērzeļa.

Kalniņu Pēterim bija rokdarbnieka talants, prata dažādus koka darbus. Viņš varēja skaisti rotātas lādītes uzmeistarot vai no ērzeļa astes sariem saimniecībā derīgu drēbju birsti ar rūpīgi apstrādātu koka kātu izgatavot.

Darbā tika bērni audzināti, arī mazā Inta, kurai nu jau deviņdesmitais mūža gads rit. Darba mīlestība vadījusi viņu cauri dzīves līkločiem, rokas nekad nestāv mierā kā tēvam.

23. aprīlis – senā Jurģu, Ūsiņa jeb Zirgu diena, zemkopja gada sākums, kad sākas vasaras darbi un zirgi iet pieguļā. Kalniņu Pētera zirgiem nu citi pieguļas lauki, bet brašā ērzeļa astes birste dzīvo jaunu dzīvi.

Mēneša priekšmets – skapis no “Ošiem” (3, 2017)

Skapis piederēja Lienai Kasārei  (dzim. Grabovska, 1898-1982) un ir viņas garā mūža līdzgaitnieks. Tas bijis vēl viņas vecākiem Romulānu mājās pie Klauces ezera. Mājas kara laikā nodegušas, bet skapis pārceļojis uz „Sīpoliem” pie māsas.

1. pasaules kara laikā vecāki devušies bēgļu gaitās uz Krieviju, kur latviešu apmetnē nodzīvojuši līdz 2. pasaules karam. Tur Liena satikusi savu Augustu un nodibinājusi ģimeni. Vēl vācu laikā viņi atceļojuši atpakaļ uz Latviju, un jaunā ģimene apmetusies pie māsas „Sīpolos”. Skapis jau bijis labojams un ticis pārkrāsots.

Kad Mūžībā devies viņas dzīvesbiedrs, Liena ar skapi un citām mantām pārcēlusies uz „Ošiem” pie meitas Mirdzas.

Skapis bija aizslēdzams, un tajā glabājās Lienas visas īpašās lietas. Tās bija dažas viņas drēbes, rullīšos satīti dvieļi un palagi. Pirms nonākšanas skapī tie tika izdauzīti ar plakanu vāli un kļuva mīksti un gludi. Skapī glabājās Lienas lakatiņi, brilles, metāla konfekšu kārbiņas, kas parasti bija divas. Vienā bija konfektes ar papīriņiem, otrā – bez papīriņiem. Noteikti starp tām bija piparmētru konfektes. Te bija arī saņemtās vēstules un atklātnes, dažādi zāļu uzlējumi un zālītes. Liena nebija čakla baznīcā gājēja, bet skapī uz plaukta vienmēr atradās Bībele kā koferītis ar atslēdziņu. Skapis glabāja arī dažu labu noslēpumu. Tā te plauktā bija nolikts ādas maisiņš ar šņaucamo tabaku.

Skapī vienmēr smaržoja pēc zālēm, un tas bija tikai viņas skapis un tikai viņas mantas. Visa cilvēka sīkā iedzīve.

Nu jau labu laiku kā Liena atdusas Svaru kapsētā, bet viņas skapis uzsācis atkal jaunu dzīvi muzejā „Sēlija”, kur to restaurēja meistars Jānis Fišers. Skapim ir pāri 130 gadiem, pārdzīvotas vairākas paaudzes, un tagad tas ir liecinieks par laiku 19. gadsimtā, kad Eķengrāves apkārtnē vēl kalpoja mācītāji Stenderi.

Paldies Valdim Piekusam par vecmammas skapi un viņas dzīves stāstu!

Mēneša priekšmets – Arkādija Kasinska mākslas pulciņa dienasgrāmata (2, 2017)

Viesītes vidusskolas zīmēšanas, rasēšanas skolotājs  Arkādijs Kasinskis (1950 – 1975) dzimis Sēlijas pašos austrumos – Kaplavas pagastā – 1928. gada 24. februārī.

Dienasgrāmatu rakstījuši mākslas pulciņa biedri no 1950. gada septembra līdz 1954. gada decembrim. Tad tajā ir baltas lapas, – dienasgrāmata bijusi pazudusi.  Ieraksti atsākas 1960. gada janvārī un beidzas ar pēdējo lapu 5. aprīlī, veiksmes vēlējumiem eksāmenos izlaiduma 11. klasei:

“Labi būtu, ja skolas beidzēji turpinātu nodarbības un mācības ar zīmuli, otu, neaizmirstu tos līdz ar aiziešanu no skolas. Ticēsim, cerēsim…”

Un tiešām, daudzi skolotāja A. Kasinska audzēkņi dzīvē veiksmīgi izmantoja pulciņā gūtās zināšanas, pat izvēloties mākslas ceļu, kļūstot par māksliniekiem un arhitektiem. Bet arī tie, kas par tādiem nekļuva, saglabāja mīlestību uz mākslu un atmiņas par savu skolotāju kā gaišu un bagātu personību.

Mēneša priekšmets – medikamentu un drogu komplekts (1, 2017)

Janvāra muzeja priekšmets ir veltīts prof. Paula Stradiņa 121. dzimšanas dienai 17. janvārī.

2016. gada viens no interesantākajiem muzeja jaunieguvumiem. Kaste ar medikamentu un drogu pudelītēm atrasta mājā, kas atrodas pretī “Saulgozēm” – bijušā Stradiņu doktorāta ēkai Raiņa ielā 55. Šajā mājā dzīvojis Viesītē labi pazīstams feldšeris Apse. Viņš slimniekus pieņēma Stradiņu doktorātā.

Raiņa ielā 55 – “Saulgozēs” – bija ārstu pieņemšanas telpas. Te dzīvoja Stradiņi un strādāja Paula Stradiņa māsa ārste Minna Stradiņa ( no 1933. g. – MinnaVitomska). No 1918. līdz 1932. gadam viņa bija rajona ārste Saukas pagastā, bet no 1932. līdz 1935. gadam – Sunākstes pagastā. Vēlāk Vitomsku ģimene dzīvoja Rīgā.

Šis pudelīšu komplekts, iespējams, bija Dr. Minnas Stradiņas (Vitomskas) vai feldšera Apses lietošanā. Šādi komplekti tika ražoti un izsūtīti uz slimnīcām un ambulancēm 1920.-30.-tos gados.

Mēneša priekšmets – Gotharda Caunes fotoaparāts (12, 2016)

Decembris – Mārtiņa Buclera mēnesis, kad pirms 150 gadiem dzimis mūsu ievērojamais novadnieks – Latvijas fotogrāfijas pamatlicējs. Šai jubilejai veltīta konference 10. decembrī – 27. Buclera lasījumi.

Sava tēva, Viesītes vidusskolas skolotāja Gotharda Caunes, mazo fotoaparātu nelielā maciņā muzejam dāvinājis Aivars Caune.

Fotoaparāts “Kijev – Vega” ir mazformāta fotokamera ar uzņēmuma lielumu 10 x 14 mm. Tas paredzēts amatieriem plašai un daudzpusīgai lietošanai. To ražoja pēc ārējā izskata tikai dažos variantos. Fotokameru var viegli ievietot kabatā vai somiņā.

Negatīvi, ko iegūst ar šo kameru, dod iespēju izgatavot kvalitatīvas 6 x 9 mm fotogrāfijas, bet, izmantojot īpaši smalkgraudainas filmas, arī lielāka formāta fotogrāfijas.

Mēneša priekšmets – Latvijas valsts apbalvojumi no Saukas (11, 2016)

Latvijas valsts veidojusies cīņās par savu zemi divos lielvaru asiņainos karos, kas ienāca katrā ģimenē. Latviešu tautas cerības, ticība, vilšanās, rūgtums, sāpes, samierināšanās, ienaids, piedošana… Citi salūza, citi kļuva stiprāki, citi vienaldzīgi. Bija jādzīvo, lai arī kāds ceļš izvēlēts. Arī dzīve svešumā.

Pavisam nesen muzeja krājumā nonākuši bijušo Saukas pagasta iedzīvotāju trīs Latvijas pirmās brīvvalsts apbalvojumi.

No kreisās: Viļa Veinberga Aizsargu nopelnu krusts un Triju Zvaigžņu ordenis V šķira.

Latvijas Republikas medaļa Par Tēvzemi 1918 – 1920. Medaļa piederējusi Robertam Spodrim.

Apbalvojums muzejam dāvināja Roberta Spodra dēls Gunārs Spodris. Paldies viņam!

Mēneša priekšmets – Vladimira Poliektova rakstāmgalda piederumi (10, 2016)

Mēneša priekšmets oktobrī – Viesītes vidusskolas bijušā direktora Vladimira Poliektova rakstāmgalda piederumi.

Oktobrī Latvijas skolās tradicionāli atzīmē Skolotāju dienu. Tai par godu muzejā viesojās Jēkabpils pensionāru biedrības skolotāji, kas uzņēmušies cēlu misiju – godināt Jēkabpils kapos Mūža mājas radušos izglītības darbiniekus, kas ieguvuši laikabiedru patiesu cieņu un atzinību. Viens no viņiem ir Viesītes vidusskolas direktors Vladimirs Poliektovs ( 15.07.1918. – 11.06.1972.).

Tieši šobrīd muzeja īpašumā esam ieguvuši V.Poliektovam piederējušos rakstāmgalda piederumus, ko mums laipni atdāvināja bijusī Viesītes vidusskolas absolvente Dace Bārda (dzim. Spārniņa).

IMG_4167

                                 Viesītes vidusskolas direktora V.Poliektova rakstāmgalda piederumi

P-3

1960. gads. No labās: Vladimirs Poliektovs, Dagnija Zigmonte, Laimonis Vāczemnieks un Andris Vējāns. Fotogrāfiju muzejam dāvinājis Juris Misiņš.

Mēneša priekšmets – Māres Stradiņas portrets (9, 2016)

J.R.Tillbergs. Māres Stradiņas portrets.

Portretu gleznojis ievērojamais latviešu gleznotājs Jānis Roberts Tillbergs (1880- 1972). Profesora Paula Stradiņa 120 gadu atceres konferencē 9. septembrī šo savas vecāsmātes Māres Stradiņas (1876-1965) portretu muzejam dāvināja akadēmiķis Jānis Stradiņš. Līdz šim tas atradās Latvijas Zinātņu Akadēmijā viņa kabinetā, bet nu mājvietu radis Viesītē, kur Mārei Stradiņai pavadīta lielākā daļa mūža. Var teikt, ka Māre atgriezusies savā dzimtajā pusē, kur bijušas savas mājas, ģimenē izaudzināti labi un gudri bērni, aizsākot tagad visā Latvijā pazīstamo Stradiņu dzimtu.