Skaisti izrotāts un bagātīgi klāts svētku galds latviešu kultūrā jau labi sen ir nostiprinājusies tradīcija. Galdautam bija nozīmīga vieta galda klāšanas procesā un svētku noskaņas radīšanā. Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1990. gada 4. maijā, kad tika atjaunota 1922. gadā pieņemtā LR Satversme, Kultūras ministrija ierosināja šo dienu atzīmēt kā Latvijas valsts otro dzimšanas dienu, un tai par godu svētku dienu atzīmēt kā Baltā galdauta svētkus. Svētku mērķis ir stiprināt latviešu tradīciju, kad 4. maijā iedzīvotāji tiek aicināti ģimenes un draugu lokā pulcēties pie kopīgi klāta svētku galda. Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas gadadienai par godu muzeja maija mēneša priekšmets ir balts kokvilnas galdauts.
Galdautam bija sava vieta arī meitu pūru lādēs. Pūru lādes saturs norādīja uz meitas čaklumu, radošumu un nodrošināja kultūras vērtību pārnesi no paaudzes paaudzē. Meitas savu pūru sāka darināt jau agri bērnībā, kur palīgos varēja nākt gan māte, gan vecāmāte, gan citas dzimtas vai saimes sievietes. Pūra darināšanai tika veltīts katrs brīvais brīdis. Maija mēneša priekšmets ir balts kokvilnas galdauts, kuru darinājusi Minna Krišjāne-Rulle no Saukas pagasta “Kaķīšu” mājām ap 1960. gadu.
Galdauts ir smalki un rūpīgi izšūts, kur katram rakstam ir sava rotājošā loma vai svētību vairojoša nozīme. Galdautam pa perimetru, aptuveni 20 cm no ārmalas, ir izšūta josla, kas sastāv no vidū platākas joslas, kura gar malām izšūta sietā caurā vīle. Vidējā josla ir izšūta spodršuvuma tehnikā gaiši rozā krāsas diegiem.
Stūra ornaments veidots divvirziena izvilkuma tehnikā, kur 13,5 x 14,5 cm lieli kvadrāti izšūti spodršuvumā gaiši brūniem un gaiši rozā mulinē diegiem (ielocītā caurā vīle). Kvadrāti savienojas ar izšūtām joslām, katrā no četriem galdauta stūriem.
Visapkārt ornamentam baltiem diegiem izšūts līklocis. Kā latviešiem, tā arī citām pasaules tautām līklocis simbolizē ūdeni. Latviešu mitoloģijā tas tiek attiecināts uz Māru kā Ūdens mātes simbolu un ir pazīstams kā Māras līklocis vai Māras ūdeņi. Latvijas teritorijā šāds ornaments ir pazīstams no paleolīta (senā akmens laikmeta), bet no 18. līdz 20. gadsimtam ornamentu bieži izmantoja darbu malu noslēguma rakstu joslu kārtojumā, bet tas varēja būt arī pamatraksts.
Galdautam gar līkloča malām ir diegu elementi kātu dūrienā baltiem un gaiši brūniem diegiem. Galdauts ir veidots kvadrātformā ap 130 x 130 cm, kur gar visām malām ir 3 cm garas bārkstis.
Lai katrā mājā ir savs īpašais galdauts, ar ko rotāt svētku galdu! Lai priecīga un sirdsmīļa Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas diena!
Izmantotie vēstures avoti: Viesītes muzeja “Sēlija” priekšmeta apraksta kartīte. Izmantotā literatūra: Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades birojs. Kultūras ministrija un Latvijas valsts simtgades birojs aicina rīkot Latvijas neatkarības atjaunošanai veltītos „Baltā galdauta svētkus”. 21.04.2018. Pieejams: https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/kulturas-ministrija-un-latvijas-valsts-simtgades-birojs-aicina-rikot-latvijas-neatkaribas-atjaunosanai-veltitos-balta-galdauta-svetkus (skatīts 24.04.2025.) Latviešu valodas resursi ailab. Māras līklocis. Māras ūdeņi. Pieejams: http://valoda.ailab.lv/kultura/kultura/orn04.htm (skatīts 24.04.2025.)