2018. gada 21. augustā brīvprātīgie no “Mazā Bānīša draugu kopas” un citi muzeja “Sēlija” atbalstītāji devās izglītojošā ekskursijā uz Lietuvu iepazīties ar Aukštaitijas šaursliežu dzelzceļu. Pirms diviem gadiem Viesītes pašvaldības un muzeja “Sēlija” pārstāvju delegācija jau viesojās Anīkšču šaursliežu dzelzceļa muzejā, lai pārrunātu iespējamo sadarbību nākotnē. Šajā reizē ar Lietuvas industriālo mantojumu bija iespēja iepazīties lielākam viesītiešu pulkam
Otrdienas rītu Lietuvā iesākām Anīkšču dzelzceļa stacijā, kur izveidots Bānīša muzejs (liet. Siauruko muziejus). Šai stacijai cauri iet vienīgā Lietuvā darbojošās šaursliežu 750 mm dzelzceļa līnija. Tiesa gan, vilcieni šeit kursē tikai pēc iepriekšēja pasūtījuma vai īpašās svētku dienās. Savāda starpgadījuma dēļ, lokomotīve no Panevēžas depo nebija ieradusies un brauciens bānīša vagonā izpalika. Bet, pateicoties atsaucīgiem darbiniekiem, situācija tika veikli atrisināta un varējām izbaudīt braucienu ar elektrodrezīnu pāri Šventojas upes tiltam.
Mūsdienu Lietuvā ir saglabājusies tikai 750 mm šaursliežu dzelzceļa infrastruktūra. Pirmā Pasaules kara laikā Viesītes šaursliežu dzelzceļa tīkls bija savienots ar platsliežu dzelzceļa līniju Daugavpils-Šauļi, no kuras frontes vajadzībām Sēlijas virzienā uzsāka 600 mm sliežu ceļu būvniecību. Pēc Latvijas un Lietuvas valstu neatkarības pasludināšanas šie savienojumi kļuva ekonomiski nepamatoti un liela daļa 20. gadsimta 20. gados tika likvidēti. Anīkšču stacijā izvietotajā Bānīša muzejā var iepazīt gan 750, gan 600 mm dzelzceļa vēsturi, apskatīt dažādu laiku tehnikas vienības, iekāpt vagonos un ielūkoties stacijas telpās.
Pēc muzeja apskates un brauciena ar drezīnu devāmies uz Anīkšču pilsētas centru. Drosmīgākie uzkāpa Svētā apustuļa evaņģēlista Mateja baznīcas tornī (liet. Anykščių Šv. apaštalo evangelisto Mato bažnyčia), lai palūkotos uz pilsētu no augšas, kamēr citi varēja rast mirkli miera baznīcas plašajās velvēs. Turpat pāri ielai apmeklējām eņģeļu muzeju (liet. Angelų muziejus), kurā ekspozīcijas papildināšana nekad neapstājas. Muzejā atrodas visai Lietuvai nozīmīga bibliotēka, kurā glabājas vairāk nekā 4000 reliģiska satura grāmatu un ap 400 rokrakstu manuskriptu.
Pie zirgu muzeja (liet. Arklio muziejus) esošajā kafejnīcā latviešiem bija iespēja izgaršot ilgi gaidītos cepelīnus, lai uzņemtu spēkus tālākajam ceļam uz Panevēžas šaursliežu dzelzceļa depo. Kad muzeja darbinieki paši nokļūst tūristu lomā, aizmirstas, ka visā pasaulē otrdienas ir klusās dienas. Zirgu muzejā valdošais klusums samulsināja un brīvā laika izrādījās vairāk, nekā nepieciešams. Toties tas ļāva precīzi ierasties pēdējā no apskates objektiem — Panevēžas šaursliežu dzelzceļa depo.
Šajā vietā darbojas valsts un daļēji Anīkšču pašvaldības pārziņā esošais uzņēmums “Aukštaitijas Šaursliežu dzelzceļš” (liet. Aukštaitijos siaurasis geležinkelis), kas nodrošina ritošā sastāva apkopi, bānīša braucienus Anīkščos un virza dažādus tūrisma projektus. Viens no tiem — Panevēžas pasažieru stacijas atjaunošana vēsturiskā izskatā, lai tūrisma braucienus varētu uzsākt ne tikai Anīkščos. Lielu ieguldījumu uzņēmuma attīstībā paveicis direktora pienākumu izpildītājs Vismants Užalinskis (liet. Vismantas Užalinskas), kas pats vadīja ekskursiju gan depo, gan stacijas teritorijā. Tā kā Lietuvā saglabājušās salīdzinoši ļoti daudz tehnikas vienības (regulārie pasažieru reizi pārtraukti 2001. gadā), tad lietuviešiem ir labas izredzes attīstīt šo vilcienu kā plašu tūristu piesaistes objektu. Šobrīd uzņēmumā kopumā strādā 20 cilvēku, no kuriem 7 ir tieši depo darbinieki. Ielūkojāmies remontdarbnīcu telpās, iekāpām bufetes vagonā un noskatījāmies īsu filmu par dzelzceļu vēsturi. Vērts atzīmēt, ka Panevēžas depo ikdienā nav tūrisma objekts, tāpēc bijušo Viesītes dzelzceļnieku vārdā jo īpaši esam pateicīgi par laipno uzņemšanu un darba telpu izrādīšanu.
Protams, pašreizējā Anīkšču un Viesītes situācija ir krasi atšķirīga. Viesītes muzeja “Sēlija” nodaļā Mazā Bānīša parks mēs apmeklētājus iepazīstinām ar kādreizējo industriālo mantojumu, tajā pat laikā cenšoties atdzīvināt senās ēkas ar mūsdienu funkcijām (piemēram, Amatniecības centrs bijušajā noliktavas ēkā). Tikmēr Anīkščos, tāpat kā pie mums Gulbenē, ritošais sastāvs un sliežu ceļi ir darba kārtībā. Šajās vietās vēstures ekspozīcija ir kā izglītojošs papildinājums galvenajam tūristu piesaistes notikumam — braucienam ar bānīti. Lai arī tuvākajā laikā tvaika lokomotīves vietā Viesītē tūristus vizinās ar elektrību darbināms tūristu vilcieniņš, ceram, ka arī Viesīte kļūs par tūristu iecienītu galamērķi, kur iepazīt industriālo mantojumu.
Jānis Dzimtais
izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem speciālists
