Apliecība, ka Kārlis Pētera d. Upīts (1891- 1969) ir ņēmis dalību Latvijas atbrīvošanas karā kā kaprālis un viņam piešķirta tiesība nēsāt Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīmi.
Tā ir taisnstūra lapa, tekstu apņem dekoratīva ozollapu un tautiskas jostas vinjete, sānu malās izvietoti gada skaitļi “1918” un “1920”. Apliecības augšpusē starp sakrustotiem ieročiem redzams piemiņas zīmes attēls. Zem tā sarkaniem burtiem iespiesta četrrinde:
Krustām šķērsām izstaigāju zobentiņu vicināju: zelta sauli skatīdams, tēvu zemi sargādams.
Apliecību parakstījis Galvenais štāba priekšnieks ģenerālis M.Peniķis Rīgā 1923.gada 31.oktobrī.
Kārlis Rūdolfs Upīts to saņēma 1923. gada 31. oktobrī, jo no 1919. gada 1. jūlija līdz 1920. gada 23. decembrim piedalījies kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem (4. Valmieras kājnieku pulkā). Apliecības par piemiņas zīmes piešķiršanu līdz 1923. gada beigām izsniedza Latvijas armijas Galvenais štābs, taču pati zīme cīņu dalībniekiem bija jāiegādājas par saviem līdzekļiem. 1923. gada septembrī K. R. Upītim piešķir no Eķengrāves muižas atdalīto zemi jaunsaimniecības ierīkošanai 12 ha platībā. Mājas vārdu ,,Ozolkalni’’ viņš izvēlējās, jo kalnā pie mājām auga ozols.
Apliecības saņēmējs dzimis 1891. gada 14.(2) jūlijā Ževaltu muižā. 1912. gadā piedalījies Pirmajā pasaules karā un atvaļināts 1918.gadā. 1919.gadā iestājies Latvijas armijā.
Pēc Otrā pasaules kara K.R. Upīts 6 gadus sabijis izsūtījumā Sibīrijā, no kura atgriezies savās mājās “Ozolkalnos” 1955. gada Ziemassvētkos. Paralēli darbam kolhozā līdz 1963.gadam nodarbojies ar galdniecību.
Foto: K.R.Upīts "Ozolkalnu" dārzā. Izmantotie vēstures avoti: Viesītes muzeja "Sēlija" priekšmeta apraksta kartīte. K.R. Upīša mazdēla Aivara Caunes atmiņas, pierakstītas 2022.gada 20.oktobrī Izmantotie tīmekļa resursi: Latvijas Nacionālās bibliotēkas, digitālā periodisko izdevumu bibliotēka www.periodika.lv