Vasaras nogalē mēneša priekšmeta godā Pjatigorskas fajansa minerālūdens krūze, ko muzejam dāvinājis bijušais preču vilcienu virskonduktors Edgars Adamovičs – viens no ilggadējiem Viesītes muzeja brīvprātīgajiem.
Cilindriskas formas krūze, veidota no fajansa, pārklāta ar baltu virsglazūru. Augšpuse un apakšpuse veido ovālu. Pie krūzes vienas malas piestiprināta cauruļveida osa, tās galā atvere, pa kuru var dzert minerālūdeni. Augšmalā zeltītas krāsas apvilkums. Priekšpusē krievu alfabēta burtiem uzraksts Пятигорск (Pjatigorsk) zeltītā krāsā un Kaukāza kalnu virsotne sudrabotas krāsas attēlā. Otrā pusē imitēts ērglis un uzraksts krievu valodā “Piemiņai no Kaukāza. 1987. gada novembris.“
Šādas speciālas krūzes kļuvušas par daudzu minerālūdens kūrortu simbolu un Krievijā joprojām ir iecienīts suvenīrs. Minerāļi veselīgi iedarbojas uz iekšējiem orgāniem, taču kaitē zobu emaljai. Tādēļ krūzes snīpis īpaši pielāgots, lai minerālūdeni varētu uzņemt vienīgi iekšķīgi. 19. gadsimtā ārsti bija pārliecināti, ka minerālūdeni nepieciešams uzņemt lielā daudzumā – līdz pat 20 glāzēm dienā. Bieži vien atpūtnieki to dzēra, pārvietojoties no viena avota uz otru. Turklāt šāds snīpis ļauj dzert maziem malkiem, ļaujot vērtīgajām vielām palēnām uzsūkties organismā. Sašaurinātā krūzes forma mazināja specifisko ūdens smaržu, kas varēja sagādāt nepatīkamas sajūtas pacientiem, kā arī ļāva to ērti ielikt kabatā.
Krievijas Federācijas Ziemeļkaukāza federālā apgabala galvaspilsēta Pjatigorska atrodas Podkumokas upes kreisajā krastā 500 m virs jūras līmeņa. Pilsēta bija slavena ar saviem dziednieciskajiem avotiem un maigo klimatu. Šeit atradās Kaukāza reģiona galvenais minerālūdens kūrorts. 1780. gadā šeit tika uzcelts Konstantinogorskas cietoksnis, pie kura izveidojās Gorjačevodskas (“karsto avotu”) pilsēta. 1803. gadā to pasludināja par kūrortu, bet 1830. gadā pārdēvēja par Pjatigorsku (“Pieckalni”).
Daudzi Latvijas iedzīvotāji padomju gados devās tieši uz Pjatigorsku. Arī Viesītes iedzīvotājiem bija iespēja atpūsties un uzlabot savu veselību šajā slavenajā kūrortā. Tur atpūtniekiem bija pienākums iegādāties šādas minerālūdens krūzes, kas pēc ceļojuma kļuva par suvenīru uz mājām. Viena no tādām papildina arī Viesītes muzeja „Sēlija” krājumu.
