Muzeja „Sēlija” krājuma papildināšanai nodota Eķengrāves fotogrāfa Pētera Grundmaņa (1884-1949) fotografēta fotogrāfija, uzlīmēta uz kartona paspartū.
Fotogrāfijā redzama cilvēku grupa, kas piedalās elektrības ievilkšanā Eķengrāves centrā. Fonā redzamā māja ar divām izkārtnēm pie sienas piederēja profesora Paula Stradiņa vecākiem – Jānim un Marei Stradiņiem. Tirgotavā Stradiņu ģimene tirgoja dažādas saimniecībā nepieciešamas lietas. Viena no izkārtnēm liecina, ka šajā ēkā atradas arī darbnīca. Šie notikumi Eķengrāvē (Viesītē) ir risinājušies 1920-tajos gados. To, ka notikums ir bijis ievērības cienīgs, var pamanīt arī fotogrāfijā. Veikala apmeklētāji vēro notiekošo.
Viesītes depo, kur tika speciāli ierīkota elektrostacija, spēja nodrošināt ar elektroenerģiju ne vien dzelzceļa mezglu, bet arī Viesītes pilsētu.
Elektrificēto dzelzceļu staciju skaita pavairošanās ir gājusi līdztekus elektrības spēkstaciju pieaugumam un to vadu tīkla paplašināšanai. No pēdējām arī galvenā kārtā tagad ņem elektrisko enerģiju dzelzceļu vajadzībām. Latvijas dzelzceļi vienmēr ar lielu interesi ir sekojuši elektrības apgādes jautājumam, bieži vien uzņemdamies elektrības ražošanu tādās vietās, kur nebija izredžu tuvākā nākotnē enerģiju saņemt no kādas spēkstacijas. Pirmajos pēckara gados dzelzceļi paši iekārtojuši prāvāku skaitu savu elektrisko centrāļu. No dzelzceļu spēka centrālēm savā laikā ir apgādātas arī vairākas pilsētas, kamēr tām pašām nebija nokārtots elektrības apgādes jautājums. Kad radās apstākļi strāvas izdevīgākai saņemšanai no kādas vietējas spēkstacijas, dzelzceļi savas centrāles pa lielākai daļai likvidēja. 1938. gadā dzelzceļi vēl uzturēja 6 elektriskās centrāles ar 87 kW kopjaudas un ražotām 107 000 kWh gadā Abrenes, Viesītes, Indras, Rītupes, Saldus un Zemgales stacijā, pie kam Abrenes un Viesītes dzelzceļu centrāles apgādā ar elektrisko gaismu un spēku arī šīs pilsētas.
Latvijā pirmie elektrības uzņēmumi radās 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā – vispirms Rīgā, Liepājā, Daugavpilī un dažās vietās Ziemeļvidzemē. Elektrības vēsture saistījās ar Ķeguma spēkstacijas darba sākumu 1939. gadā. Kā ziņoja “Valdības Vēstnesis”, tad svētdienā, 15. oktobrī, plkst.23.45 tika iedarbināts spēkstacijas pirmais agregāts, un tā saražoto eletroenerģiju sāka piegādāt klientiem Rīgā. Valsts svētku dienā, 18. novembrī galvaspilsētas klienti sāka saņemt elektrību jau pastāvīgi. 1939. gada 4. decembrī plkst.13.50 elektrību saņēma Jelgava, 15.50 – Tukums un Bauska. Bet īpašs datums ir tā paša gada 22. decembris – tad Ministru kabinets pieņem un valsts Prezidents Kārlis Ulmanis paraksta likumu par – Valsts elektrības uzņēmuma “Ķegums” izveidi. Tāpēc šis datums uzskatāms par Latvijas vienotas energosistēmas vēsturisko sākumu un “Latvenergo” koncerna dzimšanas dienu. Uzņēmuma “Ķegums” uzdevums bija ražot elektroenerģiju un piegādāt to valsts iedzīvotājiem un tautsaimniecībai. Jāpiebilst, ka Ķeguma HES tolaik bija lielākā starp pārējām 63 Latvijas spēkstacijām. Vai mēs spētu šodien savu dzīvi iedomāties bez elektrības?
Foto: muzeja “Sēlija” krājums, Pēteris Grundmans, 20. gs. 20-tie gadi
Paldies Tomam Atlbergam par informatīvo palīdzību muzeja mēneša priekšmeta aprakstīšanā!