Decembrī, Mārtiņa Buclera dzimšanas dienas mēnesī, par mēneša priekšmetu muzeja krājumā izvēlēts fotoaparāts “Agfa”. To Jānim Maizītim Saukas pagastā dāvājis pats fotogrāfijas pamatlicējs Mārtiņš Buclers. Fotoplašu fotoaparāts ražots ap 1925. gadu Vācijā.
Fotokameras “Agfa” izmēri 15x8x12,5 cm, ražota Vācijā no metāla, ādas, plastikāta un stikla. Tai ir izbīdāma diafragma asuma iestatīšanai. Objektīvs Anastigmat – Igestar – F-7,7 – Agfa. Fotogrāfijas tika radītas uz fotoplatēm, filmas izmēri 6,5×8,5 cm. Eksponēšanas laiks 100; 50; 25, gaismas izšķirtspēja 11; 16; 7,7. Aparāta iekšpusē saglabājusies oriģinālā ražotāja uzlīme. Precīzs šī eksemplāra izgatavošanas laiks nav zināms, bet varētu būt 1925. gads, kad šādi modeļi Eiropā bija visai izplatīti.
Fotoaparātu Latvijas profesionālās fotogrāfijas aizsācējs Mārtiņam Buclers dāvājis Jānim Maizītim savā dzimtajā Saukas pagastā 1930. gada vasarā. Lai arī visa Buclera profesionālā darbība attīstījusies Rīgā un Siguldā (kur arī fotogrāfs apglabāts), tomēr interese par dzimto pagastu vienmēr saglabājusies un viņš bijis biežs viesis pie radiem Saukas pusē. 1930. gada vasarā Buclers viesojies Saukā kopā ar rakstnieku un gleznotāju, Sēlijas novadnieku Jāni Jaunsudrabiņu, ar savu fotokameru iemūžinot Ormaņkalna ainavas. Šajā ciemošanās reizē radinieks, Mārtiņa Buclera audzēknis Jānis Maizītis arī ticis pie vērtīgās dāvanas – fotoaparāta “Agfa”. Par tikšanos ar lielo fotogrāfu 1928. gada vasarā laikrakstā „Padomju Daugava” 1987. gada 10. decembrī stāsta pats Jānis Maizītis:
Tas bija 1928. gadā. Tolaik mēs dzīvojām Saukas pagasta Brūveros. Vasarā dzirdēju runājam, ka kuru katru brīdi varot atbraukt saimnieka svainis, kurš Rīgā esot slavens fotogrāfs. Kā tā fotografēšana notiek, to es savā iztēlē vēl nevarēju iedomāties. Pēc dažām dienām ieraudzīju gan fotogrāfu, gan brīnumrīku, ko viņš nesa, siksnā pakārtu uz pleca. Viņš šad un tad atgriezās Brūveros, šis mūsu radinieks Mārtiņš Buclers. [..] Pamazām ar Mārtiņonkuli iedraudzējāmies, un kādā dienā viņš man noprasīja: “Saki, zēn, vai tu negribi iemācīties fotografēt?” Aiz pārsteiguma paliku vaļēju muti. Tik laimīgs biju, ka nespēju pat lāga atbildēt. Onkulis apsolīja sagādāt fotoaparātu, lai Saukā esot par vienu meistaru vairāk. Patiesi Mārtiņš Buclers man uzdāvināja vecu fotoaparātu. Tā sākas manas fotogrāfa gaitas. Sākumā saņēmu padomus, vēlāk tika izpalīdzēts ar fotoplatēm, ķimikālijām, papīru. Jau zināju ceļu uz Rīgu, un tur no onkuļa darbnīcas tukšām rokām nekad projām neaizgāju. Kad amata mākslā biju kaut cik ielauzījies, Mārtiņš Buciers man uzdāvināja citu, labāku aparātu, kas vēl šodien glabājas kā dārga piemiņa. [..]
