Mēneša priekšmets – Jāņu fotogrāfija no Eķengrāves “Rudušiem” (6, 2002)

Mēneša priekšmets – Jāņu fotogrāfija no Eķengrāves “Rudušiem” (6, 2002)

Jūnijs ir Jāņu mēnesis. Šajā reizē par mēneša priekšmetu izvēlēta 1915. gadā uzņemtā fotogrāfija Eķengrāves (mūsdienās Viesītes) pagasta “Rudušos” (mūsdienās “Rudas”), kur saimnieko profesora Paula Stradiņa mātes brālis. 1915. gada Jāņos kopā sanākušas Stradiņu, Vainovsku un Babru ģimenes.

Fotogrāfija uzņemta ap 1915. gadu. Tobrīd Eķengrāves pagasts ietilpa Krievijas impērijas Kurzemes guberņas sastāvā. Viesīte tobrīd ir neliela sīktirgotāju apmetne, tai vēl nav ne miesta, ne pilsētas tiesību, un arī savu nosaukumu tā iegūst vēlāk. Tikai 1921. gada 1. jūlijā Āžu biezi apdzīvotajai vietai piešķirtas miesta tiesības un vieta oficiāli pārdēvēta par Eķengrāvi. Dažus gadus vēlāk tā kļūst par Viesīti un kopš 1928. gada par pilsētu. Vieni no rosīgākajiem iedzīvotājiem jau tolaik bija Stradiņu dzimta, kuras saknes meklējamas arī plašā apkārtnē lauku teritorijā.

Pirmais pasaules karš sākās 1914. gadā un Latvijas vēsturē tas iezīmējas ar Vācijas un Krievijas impērijas interešu konfliktu. 1915. gada maijā un jūnijā vācu karaspēks okupēja Kurzemes dienvidrietumus, bet frontes līnija pie Daugavas Sēlijā izveidojās tikai 1915. gada oktobra beigās. Tātad Jāņu laikā Viesītes apkārtnē vēl valdīja nosacīts miers un varēja brīvi nodoties līgošanai.

Fotogrāfijā pirmā no labās stāv Paula Stradiņa māte Māre Stradiņa, kuplu vaiņagu galvā un vicu rokā. Viņai blakus meita Minna, vēlāk Vitomska. Pirmajā rindā otrais no labās sēž Paula Stradiņa tēvs Jānis Stradiņš, tolaik Āžu miestā (mūsdienās Viesītē) iecienīts galdnieks un veikalnieks. Priekšplānā no labās Paula māsas Emīlija (vēlāk Doliete) un Anna Stradiņa. Pirmais no kreisās stāv Paula Stradiņa vecaistēvs no mātes puses Fricis Vainovskis, pūšļotājs un dziednieks, vārdojis sāli un ūdeni, palīdzējis kā dzīvniekiem tā cilvēkiem. Viņa sieva – Paula vecāmāte, Dārte Vainovska stāv fotogrāfijas centrā – sestā no kreisās. Viņa bijusi klāt Paula Stradiņa dzemdībās. Abi vecvecāki ieradušies svinēt Jāņus pie dēla Pētera no netālajām Aumaņu mājām uz ziemeļiem no Viesītes centra.

Fotogrāfijas autors nav zināms. Noprotams, ka fotogrāfs nav steidzies, bet uzņēmis vismaz trīs kadrus dažādās vietās māju pagalmā. Visticamāk, fotogrāfs pats bijis Jāņu svinību viesis. No Jāņa Stradiņa tā laika ģimenes mājas vēstures zinām, ka viņu garajā mājā, tā dēvētajā “Desu mājā”, Āžu miesta centrā savulaik dzīvoja dēla Paula Stradiņa draugs fotogrāfs Pēteris Grundmanis – iespējams, šo fotogrāfiju autors. Taču fotogrāfijas autors varētu būt arī pats Pauls Stradiņš, kurš attēlā nav redzams. Tēvs Paulam bija iegādājies gan fotoaparātu, gan velosipēdu.

“Rudušu” mājas, kas piederēja Paula Stradiņa mātes Māres brālim Pēterim Vainovskim ar sievu Dori, atradās uz dienvidiem netālu no Viesītes. Apmēram 500 m no mūsdienu Viesītes Jaunajiem kapiem uz Kugres ezera pusi. “Rudušu” mājvārds laika gaitā pierakstīts dažādi.

1866. gadā Krievijas impērijas militāri topogrāfiskajā kartē atzīmēti “Ruduši”. Vēlāk izdotajās kartēs, piemēram, 1915. gada Krievijas militāri topogrāfiskās kartes redzams mājvārds “Rudum”. Tieši tāpat tas parādās 1915. gada vācu izdotajā kartē vāciski. Iespējams, tā varētu būt drukas kļūda, tā kā kirilica alfabētā “m” un “š” ir līdzīgi, tikai apvērsti otrādi. Citā 1914.-1919. gada Rietumkrievijas kartē (1914.-19. karte von westlichen Russlands) skaidri redzams vietvārds “Ruddusch”.

1920.-1940. gada Latvijas armijas topogrāfiskajā kartē vienā versijā redzami “Ruduci”, bet citā “Ruduši”, un Viesītes-Apserdes lielceļa otrā pusē vēl parādās jauna sēta vārdā “Jaunruduši”. 1986. gadā izdotajā PSRS Ģenerālštāba militārajā topogrāfiskajā kartē šeit vēl redzams vietvārds “Ruduši”, bet 2022. gadā šeit atrodas viensēta “Rudes”.

Izmantotie vēstures avoti:
Viesītes muzeja "Sēlija" priekšmeta apraksta kartīte;
Intas Dāboliņas atmiņas, pierakstītas 21. gadsimta sākumā;
Stradiņš J. Paula Stradiņa dzimtas gaitas Sēlijā (Augškurzemē). Acta medico-historica Rigensia VII: Rīgas Stradiņa Universitāte, Rīga, 2005, 109.-138.lpp;
Visnoliņš K. Viesītes senatnei. Laikraksts "Brīvā Daugava" (Jēkabpils), 1992. gada 15. aprīlī.

Izmantotie tīmekļa resursi:
Latvijas Nacionālās bibliotēkas, digitālā periodisko izdevumu bibliotēka www.periodika.lv Vēstures karšu portāls Dodies.lv vesture.dodies.lv

Apskatīt visus mēneša priekšmetus