Opija pīpe zināma kā priekšmets šīs vielas lietošanai. Tā kā opija līdzekļus izmanto kā pretsāpju, pretklepus līdzekļus jau kopš 19. gs. sākuma, šāda pīpe bija arī prof. Paula Stradiņa rīcībā. Profesors to saglabājis kā priekšmetu savai medicīnas vēstures muzeja kolekcijai.
Profesora Paula Stradiņa darba dzīves moto bija: „Man jāatstāj aiz sevis klīnika, ķirurgu skola un muzejs». Viņa darbība medicīnā attiecas uz Pirmā pasaules kara laiku Krievijā un postam nolemto Latviju Otrajā pasaules karā, uz pēc karu periodiem, kad jārada no jauna, jāorganizē un jāveido pamati veselības sistēmai valstī, lai kāda būtu pastāvošā vara. Daudzo viņa dibināto un veidoto veselības iestāžu un organizāciju vidū Latvijā bija arī pretvēža biedrība un slimnīca. Paula Stradiņa galvenā rūpe bija palīdzēt cilvēkiem un viņa mūža mīlestība – medicīnas vēstures muzejs.
Sava tēva kabinetā atrasto pīpi muzejam dāvinājis profesora Paula Stradiņa dēls fizikālķīmiķis, zinātņu vēsturnieks, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents (1998 – 2004), akadēmiķis Jānis Stradiņš.