Mēs nezinām, kam rokās šajā apstādinātajā mirklī bijis 20. gadsimta sākuma brīnums – fotoaparāts. Pirmais pasaules karš vēl nav sācies, vēl nav arī Latvijas brīvvalsts, bet ir latviešu Stradiņu ģimene, kas „Rudušos”, netālu no Āžu miesta, kopā svin Jāņus. Starp viņiem ir vismaz viens Jānis – Paula, Annas, Minnas un Emīlijas tēvs Jānis Stradiņš. Viņi vēl nenojauš, kādi pārbaudījumi priekšā, bet zina, ko gaida no dzīves, ko grib sasniegt un piedzīvot. Vēl Pauls palīdzēs projektēt slimnīcu 16 slimnieku vietām Viesītē, un viņi to uzcels. Tēvs izgatavos gultas, galdiņus, krēslus. Māte iekops puķu dārzu, iestādīs augļu kokus pie mājas. Viņi nopirks 10 ha zemes pie „Rudušiem”, kur iecerētajā bērnu sanatorijas vietā māte iestādīs bērzus un eglīšu rindu. Tas vēl būs, bet ne viss notiks, kā plānots.
Fotogrāfijā redzam jaunu puisi ar hūti galvā – Paulu Stradiņu, kas atbraucis no Rīgas pie vecākiem Jāņus svinēt.
Fotogrāfijā priekšā sēž bērni: 1. no labās Paula Stradiņa māsa Emīlija(?). 2. Paula māsa Anna.
- rindā: 1. no kr. Pauls Stradiņš. 1. no lab. tēvs Jānis Stradiņš.
- rindā: 1. no kr. Paula vectēvs Fricis Vainovskis. 3. Minna Babre (Intas Dāboliņas vecmamma). 6. Paula vecmamma Dārte Vainovska. 1. no lab. Paula māte Māre Stradiņa. 2. no lab. Paula māsa Minna Stradiņa.
