Novembra mēneša priekšmeta godā Lāčplēša Kara ordeņa 3. šķiras diploms, kas piešķirts Eķengrāves pagastā dzimušajam Albertam Abiļevičam. Dienējis 3. Jelgavas kājnieku pulka rindās. Dzīvojis Viesītes pagasta „Mežārēs” un vēlāk Viesītes pagasta „Priekšārēs”.
Lāčplēša
Kara Ordeņa 3. šķiras Diploms
4. Valmieras kājnieku pulka dižkareivim
ALBERTAM ABIĻEVIČAM
par to, ka viņš 1919. g. 2. novembrī pie Daudzevas stacijas ieņemšanas, būdams piekomandēts pie 3. Jelgavas kājnieku pulka 4. rotas, izrādīja lielu drošsirdību un priekšzīmi citiem, pirmais ielauzdamies stacijā un aizraudams citus sev līdz. Stacijā saņēma 50 ienaidnieka šautenes un citu kara materiālu un tālākā uzbrukumā tai pašā dienā 2 ložmetējus ar lentēm,16 gūstekņus u.t.t.
Pamats: L.K.O.D. §10 p.18. oktobrī 1922.g. NR 1101.
31. oktobrī 1922.g.
NR 1101.
Lāčplēša Kara Ordeņa Zīmogs
Lāčplēša Kara Ordeņa
Domes priekšsēdētājs
Satversmes sapulces
prezidents
Jānis Čakste
Apsardzības ministrs
Gustavs Zemgals
Alberts Abiļevičs dzimis 1899.gada 28. janvārī Eķengrāves pagastā. Latvijas armijā iesaukts 1919.gada 1. jūnijā. Piedalījies kaujās pret bermontiešiem, kā arī citās 3. Jelgavas kājnieku pulka cīņās. Atvaļināts 1921. gada 30. novembrī. Dzīvoja Viesītes pagasta „Mežārēs” un pēc tam Viesītes pagasta „Priekšārēs”. Strādājis par mežsargu. Līdz 1940.gadam spēlēja Aizsargu organizācijas pūtēju orķestrī . Vēlāk Viesītes pilsētas pūtēju orķestrī. 1945. gada 15. februārī arestēts, notiesāts uz 7 gadiem (KPFSR KK 58). Atradies ieslodzījumā Sverdlovskas apgabala Kušvā un Kižnijtagilā. Atgriezies Latvijā 1951. gada oktobrī. Strādājis vietējā kolhozā, bijis kalējs. No 1964. gada pensionārs. Miris 1975. gada 15. decembrī. Apbedīts Viesītes pilsētas kapos.
Lāčplēša Kara ordenis bija pirmais un augstākais Latvijas valsts apbalvojums. Tā dibināšanu ierosināja Latvijas armijas virspavēlnieks pulkvedis Jānis Balodis, un to piešķīra par kauju nopelniem Latvijas armijas karavīriem, bijušo latviešu strēlnieku pulku cīnītājiem, kā arī ārzemniekiem, kuri bija palīdzējuši brīvības cīņās vai citādi sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu un izveidošanu. Ordenim bija trīs šķiras – I, II un III. Apbalvošanu sāka ar ordeņa zemāko, III šķiru, un augstāko II un I pakāpi varēja piešķirt tikai pēc tam (šis noteikums nebija obligāts, apbalvojot ārzemniekus). Lāčplēša Kara ordeņa zīme ir balti emaljēts ugunskrusts ar sarkanu un zelta apmalojumu. Aversā centra medaljonā – Lāčplēsis, kas cīnās ar lāci. Krusta stūros – sakrustoti zobeni. Reversā medaljonā ir datums – „11.novembris 1919”. Krusta zaros iegravēts – „Par Latviju”. Krusta galos iegravēti iniciāļi H.B., un tā ir sudrabkaļa Hermaņa Banka meistarzīme. Ordenim ir daudzstaru sudraba zvaigzne, tās centrā ir ordeņa zīme. Muarē lente ar trim sarkanām un četrām sudrabotām vienāda platuma svītrām. Lāčplēša Kara ordeņa meta autors bija J.Liberts. Apbalvotajiem pasniedza arī R.Zariņa zīmēto diplomu, kurā īsi aprakstīts varoņdarbs, par ko piešķirts ordenis.
Par ordeņa dibināšanas dienu simboliski pieņemts uzskatīt 1919. gada 11. novembri, kad Latvijas armija padzina no Rīgas Bermonta-Avalova armiju. Tomēr pirmoreiz apbalvošana ar šo ordeni notika tikai 1920. gada 11. novembrī, kad Satversmes sapulce jau bija pieņēmusi likumu par Lāčplēša Kara ordeni (1920. g.18. septembrī). Pirmo reizi Lāčplēša Kara ordeni pasniedza Rīgā Esplanādes laukumā 1920. gada 11. novembrī Jānis Čakste. Pēdējā Ordeņa domes sēde, kurā tika lemts par ordeņa piešķiršanu, notika 1928. gada 1. novembrī. Pēdējā ordeņa piešķiršana notika 1928. gada 11. novembrī Liepājā. Tos pasniedza Valsts prezidents Gustavs Zemgals.
(Pieejams: Latvijas Valsts prezidenta kanceleja, Vēsturiskie Latvijas valsts apbalvojumi: https://web.archive.org/web/20091202231743/http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=1251, Skat. 01.11.2019.)
No 1920. līdz 1928. gadam pavisam piešķirti 2146 visu šķiru ordeņi.
Foto no muzeja krājuma. Alberts Abiļevičs – Latvijas armijas kareivis 1919. gada rudenī.