Muzejā nonākusi Zobenu ģimenes relikvija, bieza grāmatu Grāmata – 1929. gadā izdota Bībele. Melniem vākiem, nobružāta, tātad, lasīta daudz. Pašķirot lapas, izslīd sažuvušas četrlapainas āboliņa lapiņas. Kāda roka tās tur ielikusi pirms daudziem gadu desmitiem, svaigi plūktas Imantu māju laukos Jaunsaukas pagastā. Varbūt tā bija Zobenu Anna, bet varbūt viņas mazā meitiņa Ilga, kad paaugusies.
Āboliņa brīnumlapiņas tomēr neatnesa jaunsaimniecībai ilgu mūžu, jo nav vairs māju un pavisam sarukusi saimnieka Aleksandra Zobena ģimene. Arī represiju vilnis nepaslīdēja garām,- dēls Leons izgāja moku ceļu un atgriezās tomēr dzīvs.
Bībelē ielikta arī Aleksandra ģimenes fotogrāfija, kas uzņemta 1933. gada 30. jūlijā pie mājas lieveņa, kur sapulcināti visi mājās esošie: vectēvs Jānis ar sievu Dārtu, otra vecāmāte – arī Dārta, pats Aleksandrs ar sievu Annu un bērniem: Leonu un mazo Ilgu. Fotogrāfijas otrā pusē slīpā, gludā rokrakstā ar tinti uzrakstīts Aleksandra pašsacerēts dzejolis:
Dzīve ir grūta – skan maldi,
Bet man(i)m gan jautra tā šķiet,
Jo aizrauj tā mani kā valsī,
Kurā es vēlētos diet.
Līdzīgi vējiem pa gaisu
Virpuļot, putekļus celt.
Dzīvi vaj’g saprast kā dziesmu,
Kuru tik vienreiz vien dzied.