Viesītes frizētavā Brīvības ielā 5 ((bijusī pasta ēka) strādāja friziere Valija Balode. Lai atvieglotu frizieres darbu, viņas vīrs Ādams Balodis izgatavoja elektrisko friziera komplektu, ar kura palīdzību uz metāla stieņiem tika uzkarsētas metāliskas „krāsniņas”. Matus iesmērēja ar ķīmisku vielu, uztina uz metāla ruļļiem, virsū lika uzkarsētas krāsniņas. Starp krāsniņām lika vati, lai nebojātu galvas ādu. Šī ierīce tika lietota jau sešdesmitajos gados. Papildus friziere strādāja arī savās mājās un lika ķīmiskos ilgviļņus, kas saglabāja savu formu vismaz pus gadu.
1980. gadi bija noturīgo ķīmisko matu cirtu zelta laiks. Modē bija milzīgas kuplas frizūras, kur matu cirta bija ļoti smalka, toties frizūra izteikti sprogaina.
Pirmos mēģinājumus cirtot matus ar dažādiem primitīviem paņēmieniem nomainīja vērā ņemams jauninājums – matu cirtošana ar visiem pazīstamo paņēmienu – permanentu (noturīgi ķīmiskie ilgviļņi). 1905. gadā vācietis Kārlis-Ludvigs Neslers demonstrēja savu izgudrojumu — ķīmiskos aparāta ilgviļņus. Tas izskatījās šādi – aparāta prezentācijas laikā modeļa matus uztina uz divpadsmit gariem, diezgan platiem un smagiem misiņa stieņiem, ko pieslēdza sakarsējamam elektriskam aparātam. Visa procedūra ilga aptuveni piecas stundas. Jaunais matu sakārtojums noturību saglabāja 6 mēnešus. Ilgus gadus Kārlis stradāja Londonā, kur savā frizētavā daudz eksperimentēja, kamēr atklāja šķidruma komponentus.
Foto no muzeja “Sēlija” krājuma.