Jūlijā mēneša priekšmeta godā ir vārnavietes Martas Brasau (1908–2004) darinātās Tenerifes mežģīnes. Šis 20. gadsimta 30. gados rokām darinātais galdceliņš šūts no kokvilnas auduma, izrakstīts ar baltiem un violetiem mulinē diegiem.
Tenerifes mežģīnes darinātas, izgatavojot rombveida un trijstūrveida motīva pamatu. Tad nostiprināti diegu pārstaipi. Laukumi starp pārstaipiem aizpildīti, izmantojot adatu ar dažādiem ielocītiem dūrieniem un mezgliņiem. Tenerifes mežģīņu darināšanas veids radies 16. gs. Spānijā. Vēlāk ar iekarotāju palīdzību aizceļojis uz Centrālo un Dienvidameriku, no kurienes atgriezies Eiropā krāšņu importa galdautu, kabatas lakatiņu un saulessargu, lakatu un apmetņu veidā.
Latvijā šis mežģīņu darināšanas veids nav sevišķi populārs. Tās parādījās Latvijā 20. gs. sākumā un to darināšanu varēja apgūt pašmācībā pēc 1935. gada Jelgavas Tenerifa mežģīņu salona izdotās grāmatas “Tenerifa mežģīņu apraksts” un tabeļu albuma. Šo mežģīnu darināšanas veidu varēja apgūt arī Arvīdes Brāmanes organizētajos kursos. Tāpat pamācības tika publicētas 20. gadsimta 30. gadu periodikā, no kuras, domājams, vairums latviešu rokdarbnieču to apguva.
Šo mežģīņu autore Marta Brasau (dzimusi Lapiņa) dzimusi Vārnavas pagasta “Lapiņās”, bijusi mājsaimniece, rokdarbniece. Attēlā redzama savā pusmūžā. Vēlāk dzīvojusi Viesītē, Biržu ielā.
Izmantotie vēstures avoti: Viesītes muzeja "Sēlija" priekšmeta apraksta kartīte; Rasmas Liseckas atmiņas, pierakstītas 2022. gadā; Žurnāls rokdarbiem un mājai "Mājas draugs" Nr. 10., 1936. gada 25. maijā. The technique of Teneriffe lace, Alexandra Stillwell, Charles T. Branford Company, 1980, 10. – 11.lpp Izmantotie tīmekļa resursi: Latvijas Nacionālās bibliotēkas, digitālā periodisko izdevumu bibliotēka www.periodika.lv