Foto: Jānis Lācis
Viesītes muzeja “Sēlija” krājumā atrodas šāda zīmīga fotogrāfija – Lāčplēša dienas atceres pasākums pie Viesītes Brīvības pieminekļa 1988. gada 11. novembrī. Tas bija nozīmīgs gads. Vēl esot okupācijas valgos, šajā gadā visā Latvijas teritorijā publiski atsāka atzīmēt Lāčplēša dienu. Fotogrāfijā pie mikrofona redzama Viesītes vidusskolas vēstures skolotāja Gertrūde Godiņa (1927 – 2022), aiz viņas redzami Viesītes iedzīvotāji, turot Latvijas Republikas sarkanbaltsarkanos karogus. Fotogrāfijā iemūžinātais notikums ir attiecināms uz Trešās Atmodas laiku, kad bija radusies iespēja atjaunot savas tautas un kultūras vērtības un tradīcijas. Fonā ir redzams Viesītes Brīvības piemineklis, kas ir veltīts latviešu uzvarai pār bermontiešiem, īpaši godinot latviešu partizānus, kuri piedalījās kaujās pie Viesītes 1919. gada oktobrī.
Vēsturiski Lāčplēša dienas nosaukumus ir aizgūts no Andreja Pumpura eposa “Lāčplēsis”. Tā tiek dēvēts eposa galvenais varonis, kurš ar apbrīnojamu spēku aizstāv savu dzimteni. Līdzīgi Lāčplēsim, arī latviešu tauta ar apbrīnojamu drosmi ir aizstāvējusi savu zemi. Šī diena tiek atzīmēta, pieminot Latvijas Brīvības cīņās kritušos karavīrus kaujās pret Pāvela Bermonta (1877 – 1973) karaspēku 1919. gada rudenī, un atzīmējot gūto uzvaru tā paša gada 11. novembrī.
Pateicībā par dalību kaujās 1920. gadā tika nodibināts Lāčplēša kara ordenis, ar kuru apbalvoja brīvības cīņu dalībniekus. Tas ir Latvijas Republikas augstākais militārais apbalvojums un tā devīze ir “Par Latviju”. Par atzītu svētku dienu 11. novembris kļūst pēc tam, kad 1928. gadā tiek pasniegti pēdējie Lāčplēša kara ordeņi. Kopš tā laika Lāčplēša diena kļuva par armijas svētku dienu visos Latvijas garnizonos.
Viesītes novadā ar Lāčplēša kara ordeni tika apbalvoti: dižkareivis Alberts Abiļevičš (1899 – 1975), kaprālis Kārlis Avens (1895 – 1958), pulkvedis-leitnants Paulis Bruņenieks (1888 – 1923), Pulkvedis Valters Konrāds Bruņenieks (1893 – 1960), virsleitnants Teodors Jaundālderis (1894 – 1951), pulkvedis Vilis Vilhelms Kaminskis (1875 – 1943), virsleitnants Jānis Lapiņš (1895 – 1938), seržants Krišjānis Arturs Lasmanis (1891 – 1955), kapteinis Krišjānis Malcenieks (1884 – 1944), pulkvedis Valdemārs Malcenieks (1891 – 1941), seržants Rūdolfs Okmanis (1894 – 1976), virsseržants Mārtiņš Pīrāgs (1890 – 1968), kapteinis Krišjānis Reguts (1891 – 1942), seržants Pauls Strautiņš (1900 – 1988), virsleitnants Kārlis Strazdiņš (1894 – ?), kapteinis Kristaps Upelnieks (1891 – 1944), pulkvedis-leitnants Teodors Zeiferss (1892 – 1945).
Interesanta ir sakritība, ka A. Pumpurs eposu “Lāčplēsis” saraksta 1888. gadā, bet Lāčplēša dienas atceres pasākumi tiek atjaunoti tieši simts gadus vēlāk – 1988. gadā. Gluži kā pats Lāčplēsis atkal būtu cīnījies ar latviešu tautas ienaidnieku un šoreiz atguvis Latvijas valsts brīvību. Lāčplēša diena ir atgādinājums mums visiem, ka brīvība nav pašsaprotama. “Brīvība – tautas dzīvība” (iegravēts Viesītes Brīvības piemineklī).
Muzejs aicina 11. novembrī ikvienu aizdegt svecīti, atceroties šos vēstures notikumus un godinot bojā gājušo piemiņu.
Izmantotie vēstures avoti: Viesītes muzeja "Sēlija" priekšmeta apraksta kartīte. Izmantotā literatūra: Ločmele, Klinta. Lāčplēša diena. Nacionālā enciklopēdija. Atjaunots 2024. gada 11. februārī. Pieejams: https://enciklopedija.lv/skirklis/126064-L%C4%81%C4%8Dpl%C4%93%C5%A1a-diena (skatīts 07.11.2024.)