Realizējot “Latvijas Valsts mežu” un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstīto Zemgales kultūras programmas projektu “Jēkabpils apriņķa pagastu un pilsētu vietējo Dziesmu svētku apzināšana, pētīšana un popularizēšana”, ir apkopoti arī pētījumu rezultāti par dziesmu svētkiem Viesītē laika periodā līdz 1945. gadam. Projekta ietvaros aicinām uz Paula Stradiņa skolu, kur 2018. gada 22. novembrī pulksten 14.00 atklāsim izstādi “Ieskats dziesmu svētku vēsturē Viesītē”.
Izstādi papildina līvānu rotkaļa Kārļa Bogdāna arheoloģisko rotu atdarinājumi. Izstāde apskatāma līdz 2019. gada 21. janvārim!
Latvijas neatkarības sākuma gados nodibinājās novadu dziesmu svētku tradīcija. Nav iespējams saskaitīt visās valsts malās notikušos vietēja rakstura dziesmu svētkus, kuri līdzās lielajiem, vispārējiem Dziesmu svētkiem lielā mērā spodrinājuši latvju dziesmas slavu un veicinājuši mūsu koru dziedāšanas kultūru. Šajā rakstā gribu pievērst lasītāju uzmanību dziesmu svētkiem, kuri notikuši Viesītē starpkaru periodā.
Neuzskaitot visus tos pasākumus ar 1-2 koru piedalīšanos, kā Valsts svētki, Darba svētki, Sporta svētki, Bērnu svētki, Aizsargu svētki, Pļaujas svētki, 1. maija svētki, Aviācijas svētki u.c., dziesmu svētku kā tādu Viesītē nebija visai daudz. Sākumā gribu pieminēt Viesītes Izglītības biedrību “Ausma” – vienu no aktīvākajām kultūras dzīves veidotājām Viesītē. “Ausmas” koris piedalījās VII, VIII, IX vispārējos latvju Dziesmu svētkos Rīgā (diriģentu Kārļa Jansona, Vilhelma Krēļa, Kārļa Freimaņa un Kārļa Popeļa vadībā), III Latgales Dziesmu svētkos Daugavpilī 1940. gadā, kā arī apkārtnes dziesmu svētkos Jēkabpilī, Krustpilī, Staburagā, Neretā, Biržos u.c.
1931.gadā Rīgā notika VII vispārējie Dziesmu svētki. Ne visiem bija izdevība tos apmeklēt, tādēļ, lai dotu mazu atspulgu no varenajiem Dziesmu svētkiem, daudzās Latvijas malās tika rīkotas Dziesmu svētku atskaņas. Arī Viesītē tādas notika. Viesītes Izglītības biedrība “Ausma” 26. jūlijā Siņķeļu kalnā sarīkoja Dziesmu svētku atskaņas, kurās piedalījās Biržu Izglītības biedrības “Darbs”, Sunākstes Saviesīgās biedrības, Latvijas Kultūras veicināšanas biedrības Kroņa – Susējas nodaļas, Latvijas Nacionālās jaunatnes savienības Neretas un Saukas nodaļu un Viesītes Izglītības biedrības “Ausma” kori – kopskaitā apmēram 100 dziedātāju virsdiriģenta Teodora Kalniņa vadībā. Šie dziesmu svētki nenotika bez starpgadījumiem – estrāde, kas tika būvēta 200 dziedātājiem, sabruka pie 100 dziedātāju svara pēc piecām nodziedātām dziesmām. Kā rakstīja tā laika prese – viesītieši, kas citreiz tik gudri un prātīgi vīri, piedevām vēl labi matemātiķi, nebija sapratuši dziesmu skaņu plūdumu, nebija aprēķinājuši būvējamās estrādes veidu un izturību. Par laimi šis negadījums neprasīja upurus. Svētki tika apmeklēti labi, bija ieradušies ievērojami daudz dziesmu cienītāju no Viesītes un tālākas apkārtnes.
1931.gada 24. aprīlī, gatavojoties IX vispārējiem Dziesmu svētkiem Rīgā, Viesītē notika apkārtnes koru kopmēģinājums. Viesītes 6-klašu pamatskolā virsdiriģenta, komponista Emīla Melngaiļa vadībā mēģinājumā piedalījās pieci apkārtnes kori. Arī 1939. gada 6. augustā Viesītes Izglītības biedrība “Ausma” rīkoja Dziesmu dienu Viesītes Siņķeļkalnā. Šajos svētkos piedalījās tikai divi kori – Izglītības biedrības “Ausma” (diriģents V. Krēlis) un Sunākstes Lauksaimniecības biedrības (diriģents A. Briedis) koris.
Projekta vadītājs E. Bindemanis