Jānis Jaunsudrabiņš dzimis 1877. gada 25. augustā Sēlijā, Neretas pagasta “Krodziņos” kalpu ģimenē. 2022. gadā rakstniekam un gleznotājam aprit 145. gadadiena. Bijis grāmatu ilustrators un viens no pirmajiem latviešu mākslas teorētiķiem un kritiķiem, Neatkarīgo mākslinieku vienības biedrs un priekšsēdētājs.
3 gadu Jānis vecumā zaudējis tēvu (1855–1880). Kopā ar māti Ievu Jaunsudrabiņu (1850–1943) pārcēlies uz Neretas “Riekstiņiem”, kur mūsdienās iekārtots rakstnieka memoriālais muzejs. Rakstnieka mātes radi cēlušies no Neretas puses, bet tēva radi daudzās paaudzēs no Saukas pagasta.
Muzeja “Sēlija” krājumā glabājas vairākas fotogrāfijas, kurās redzams Jānis Jaunsudrabiņš. Daudzkārt ciemojies Viesītē un bijis labos draugos ar Viesītes sešklašu pamatskolas (kur tagad ierīkots muzejs “Paula Stradiņa skola“) pārzini Vilhelmu Krēli.
1934. gada maijā Jānis Jaunsudrabiņš piedalījies koncertprogrammā „pa Viesītes un Neretas ceļiem”, kas apceļoja vietas ceļā no Jēkabpils līdz Neretai. Koncerts Viesītē notika 1934. gada 9. maijā, bet Neretā 1934. gada 10. maijā. Žurnālā “Zvaigzne” 1957. gada (Nr. 17., 14. lpp.) publicētas komponistes Laumas Reinholdes atmiņas par šo braucienu:
No šī brauciena visspilgtāk atmiņā saglabājušās trīs vietas: Viesīte, Sauka un Nereta. Taču visinteresantākais bija pats brauciens. Atzīmējama ārkārtējā dzelzceļu darbinieku pretimnākšana māksliniekiem, piemēram, ņemot vērā neērto vilciena sarakstu pa šiem ceļiem,-dzelzceļu stacijas priekšnieki deva mums speciāli vienvagona vilcieniņus ar mazo, tā saukto „samovara” lokomotīvīti.”[..] Jaunsudrabiņš bija jautrs un pārgalvīgs. Kādā šaursliežu stacijā viņš ieraudzīja vilciena sastāvu ar baļķu kravu… Jaunsudrabiņš gāja izprasīt, lai ļauj braukt ar pēdējo. Stacijas priekšnieks pārbijās un arī pārējie mēģināja atrunāt. [..] …, un pēc visādām mūsu puses garantijām, ka nevainosim viņu, mums beidzot kompostrēja Ministrijas izdotās biļetes un mēs lepni, ar saviem čemodāniem un makšķeri, pēc iespējas ērtāk uzsēdāmies uz kāda vagona baļķiem, iekārtodamies kā lēnkrēslā, viens otram blakām. Jutāmies it kā mums piederētu visa pasaule.
Muzeja krājuma esošā Viesītes fotogrāfa Pētera Grundmaņa fotogrāfijā redzami tolaik plaši pazīstami kultūras darbinieki kopā ar viesītiešiem.
Pirmajā rindā no kreisās:
1. Anna Krēle, māksliniece;
2. Lauma Reinholde, komponiste;
3. Jānis Jaunsudrabiņš, rakstnieks;
4. Helēna Erss-Kozlovska, dziedātāja.
Otrajā rindā no labās:
1. Alma Bagātā, pagasta rakstveža sieva;
2. Nezināma persona;
3. Kārlis Freimanis;
4. Vilhelms Krēlis, Viesītes sešklašu pamatskolas pārzinis;
5. Kārlis Bagātais, pagasta rakstvedis.
