Septembris kā pēdējais vasaras mēnesis atgādina par strauju rudens tuvošanos, kad ikvienam Latvijā aktuāls kļūst jautājums par apkures sezonas sākšanos. Lauku sētu un privātmāju īpašnieki mūsdienās izmanto daudz dažādus veidus, kā nodrošināt siltumu savās mājās. Viens no tiem ir malkas apkure. Čaklākie malku jau laikus sagādājuši, bet dažs vēl steidz ar cirvīti veikt pēdējos darbus, lai piepildītu malkas šķūnīti. Septembrī kā mēneša priekšmets ir izvelēts kāds neparasts cirvis, ar kuru šāds darbs nemaz nav veikts. Tas ir aptuveni 4 līdz 5 gadu tūkstošus sens laivveida akmens cirvis.
Akmens cirvis ir tapis laikā ap 2800. – 2200. g. p.m.ē. Tas ir Auklas keramikas kultūras specifisks laivas tipa cirvis (ar pleciņiem), kam nav paredzēts kātcaurums. Šis eksemplārs ir jauns, visticamāk, nav lietots. Švīkas, kas redzamas uz akmens virsmas ir tapušas mūsdienās. Arheoloģe un pētniece no Latvijas Universitātes un Latvijas Vēstures institūta Aija Macāne kopā ar Somijas arheologu un pētnieku Kerkko Nordkrist savu pētījumu ietvaros iepazinās ar muzejā esošajiem akmens cirvjiem. Abi pētnieki veic apjomīgu pētījumu un pēta akmens cirvjus visā Latvijas teritorijā jau vairāk kā divus gadus. Pētnieki norādīja, ka šis akmens cirvis ir ļoti reti sastopams Latvijas teritorijā. Uz doto brīdi Latvijā ir zināmi tikai divi un viens no tiem atrodas muzeja “Sēlija” ekspozīcijā. Šāda tipa cirvji ir plašāk sastopami Somijā, Krievijā un Dienvidskandināvijā, turpretim Igaunijā pašlaik nav zināms neviens. Cirvis ir izgatavots no mīksta akmens, nav zināms, kādam nolūkam bijis domāts. Šis ir savrupatradums, kas atrasts Viesītes novadā. Tā izmēri ir 17,5 cm garumā, vidusdaļā, kur pleciņi platums ir 6 cm, bet platākā gala daļā platums ir 3 cm, bet cirvja biezums ir no 3 līdz 4 cm.
Šie cirvji ir raksturīgi Auklas keramikas un laivveida cirvju kultūrai, kas ir atpazīstama pēc māla traukiem, kas rotāti ar auklas nospiedumiem, un laivveida akmens cirvjiem, kurus sauc arī par laivas cirvjiem. Šī kultūra attiecināma uz vēlo neolītu (2900. – 1800. g. p.m.ē.). Antropoloģiskie pētījumi sniedz būtiskas ziņas par vēlā neolīta laika cilvēku pārtikas izmaiņām, ko saista ar zemkopības un lopkopības attīstīšanos, bet galvenais pārtikas ieguves veids vēl joprojām bija medības un zveja. Interesanti, ka tieši šajā periodā paradās akmens cirvji ar izurbtu kātcaurumu, bet konkrētais cirvis ir bez tā.
Izmantotie avoti: Viesītes muzeja “Sēlija” krājuma apraksta kartīte. Izmantotā literatūra: Bērziņš, Valdis. Akmens laikmets Latvijas teritorijā. Nacionālā enciklopēdija, 04.07.2024. Pieejams:https://enciklopedija.lv/skirklis/4433-akmens-laikmets-Latvijas-teritorij%C4%81 (skatīts 10.09.2025.)