“Ak, ziemas skaistā dienā!
Tu saules pilna piepildīta sirds.
Kas zina, kas nāks, jo daudz kas bijis.
Tik paliek šodiena, viens mirklis īss.”
(šīs dzejas rindas kāds iedvesmots
apmeklētājs atstājis muzejā par piemiņu)
Tālajā un sniegotajā 1928. gada 7. februārī neviens īsti nav zinājis, kāpēc Viesītes miesta valde uz sanāksmi sapulcējusi skolotājus, namīpašniekus un depo priekšnieku. Bet tad miesta skrīveris Kārlis Bagātais piecēlies un nolasījis valdības rīkojumu par pilsētas tiesību piešķiršanu. Visi klātesošie bez aicinājuma piecēlušies. Ēka, kurā tika nolasītas pilsētas piešķiršanas tiesības atrodas Brīvības ielā 10.
Šis notikums ir saistīts ar 1928. gada 11. februāra Latvijas Valsts prezidenta no 1927. līdz 1930. gadam, Gustava Zemgala izsludināto Saeimas pieņemto likumu “Par pilsētu tiesību piešķiršanu 16 miestiem”. Šajā pantā tika iekļauts arī agrākais Viesītes miests Jēkabpils apriņķī. Un ir lepnums apzināties, ka pilsētas gods mums ir ticis tādā brīdī, kad latviešiem ir sava valsts.
Viesīte. Tas ir skaists baltu izcelsmes vārds. Tā ir skaista pilsēta paugurainā apvidū. Katram taču skaidrs, ka pilsēta nerodas tukšā vietā – tā top uz kaut kā jau esoša, pastāvoša. Galu galā, pilsētas vēsture ir arī mūsu dzimtās zemes vēsture.
Viesīte – senāk Eķengrāve, Āžu miests – dibināta uz agrākās Eķengrāves muižas zemes. Tās vēsturiskais centrs veidojies 19. gs. beigās ap Āžu krogu, vecāko ēku Viesītē. Un, ja sākotnēji to varētu dēvēt par tādu kā koka būdiņu un sīkbodīšu pilsētiņu, tad ar vācu karaspēka izbūvēto šaursliežu dzelzceļu Pirmā pasaules kara laikā Viesīte, laika gaitā, kļūst pazīstama kā dzelzceļnieku pilsētiņa. Retais viesītietis nezinās mazbānīša konduktora reiz asprātīgi sacīto smalkiem pasažieriem: “Kungi, Āži, izkāpiet!” Dzelzceļa izmantošana iedzīvotāju vajadzībām ir veicinājusi Viesītes uzplaukumu. Strauji pieauga iedzīvotāju skaits. Arī elektrību pilsētai agrāk deva tieši dzelzceļš. Ielas gan tajā laikā bijušas ļoti sliktā stāvoklī, tādēļ uzsākts izbruģēt galvenās ielas kaltiem akmeņiem. Šobrīd lielākā daļa Viesītes 34 ielu ir asfaltētas, bet Biržu iela ar vēsturisko bruģa segumu turpina atgādināt par senākiem laikiem.
Vēlam daudz laimes Viesītei 97. dzimšanas dienā! Godāsim savu pilsētu un turpināsim bagātināt tās stāstu ar savām domām, attieksmi un darbiem!
Viesītes pilsētas pārvaldes ēka mūsdienās. Brīvības iela 10.
Foto: L. Rancāne