Saukas pagasta Juču mājās dzimis Mārtiņš Buclers – latviešu fotogrāfijas pamatlicējs – fotogrāfs, fotorūpnieks, fotogrāfu audzinātājs un skolotājs, latviešu lielākais fotoliteratūras rakstītājs.
10. decembrī Viesītes Kultūras pilī pulcējās 27. Buclera lasījumu dalībnieki no visas Latvijas, lai atzīmētu Mārtiņa Buclera 150. dzimšanas dienu un 30 gadus viņa vārda atdzimšanai Latvijā. Pasākuma svinīgajā daļā Pēteris Korsaks nolasīja sveicienus konferences dalībniekiem no akadēmiķa Jāņa Stradiņa, bet mēs savukārt sirsnīgi sveicam viņu dzimšanas dienā, kas ir tieši 10. decembrī, vēlot A.god. Jānim Stradiņa kungam veselību un veiksmīgiem darbiem bagātu nākamo gadu.
Priekšlasījumus klausoties, izrādījās, ka mēs vēl nezinām visu par mūsu novadnieku Mārtiņu Bucleru. Jāpateicas fotovēsturniekam Pēterim Korsakam, kas uz 27. Buclera lasījumiem uzaicināja izcilus lektorus. Uzzinājām gan daudz interesanta par rakstnieka, gleznotāja J. Jaunsudrabiņa saistību ar fotogrāfiem un novadnieku M. Bucleru, gan par M. Buclera izcilo skolotāju fotogrāfijā R. Borhardu. Varbūt arī šodien fotogrāfs laukos ir nozīmīgs ziņnesis par savu laiku savā novadā? Tāds rodas jautājums pēc Latvijas Zinātņu Akadēmijas prezidenta Dr. Ojāra Spārīša priekšlasījuma. Daudz arī citu jautājumu un nākotnes uzdevumu izskanēja lasījumos, tomēr visinteresantākie, šķiet, bija fakti par M. Bucleru kā etnogrāfu, tautas tradīciju zinātāju, mūziķi, muzikantu, kapelas vadītāju, prasmīgu lauksaimnieku tēva mājās jaunībā. Bet vispārsteidzošākais ir M. Buclers un M. Kurzemnieks kā viena persona.
Ar jaunatklājumiem esam bagāti arī mēs paši Sēlijas pusē – Sēļzemē (kā vienmēr saka fotogrāfs Dainis Ormanis). Pēc Gunāra Spīdaiņa privātkolekcijā esošajiem Mārtiņa Buclera stereodiapozitīviem Dainis Ormanis rūpīgi restaurējis fotogrāfijas, un izstāžu zālē bija skatāms šī darbietilpīgā procesa rezultāts – lielizmēra fotokopijas. Ja līdz šim varējām tikai nojaust par M. Bucleru pašu kā fotogrāfu, tad nu mums viņš bija redzams, jo vairāk tāpēc, ka izstādē “Mārtiņš Buclers – fotoetnogrāfija” bija skatāmas arī divdesmit piecas no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja oriģināliem izgatavotas M. Buclera fotogrāfiju kopijas.
M. Buclera gadam veltīto fotoizstāžu ciklu turpina Jura Kmina personālizstāde “Krodera teātris” un Raimo Lielbrieža “Nejaušā garāmgājēja piezīmes II” Kultūras pils zālēs.
Fotogrāfijas vēstures interesentiem bija iespēja skatīt arī M. Buclera sastādītās mācību grāmatas fotogrāfiem, senos fotoaparātus un šī amata rīkus fotogrāfiju izgatavošanai (G. Spīdaiņa privātkolekcija un M. Buclera fotogrāfijas kabineta krājums).
Pārskatot 30 gadu laika periodu kopš Viesītes novadā atdzimis Mārtiņa Buclera piemirstais vārds, atrodam ierakstu, ka 1986. gadā Pēteris Korsaks informēja Saukas un Viesītes pašvaldību (izpildkomiteju) par to, ka šeit atrodas M. Buclera dzimšanas vieta – Juču mājas. 1986. gada jūlijā “Saukā kopā sanāca fotovēsturnieks Pēteris Korsaks, fotogrāfi Raimonds Rencis, Valts Kleins, rakstniece Lūcija Ķuzāne, saucieši Gunārs Spīdainis, Jānis Lācis, arī vecais fotogrāfs – Mārtiņa Buclera audzēknis Jānis Maizītis, kurš nu jau aizsaulē. Izstaigājot Mārtiņa Buclera dzimtās vietas takas, nolēma latviešu fotogrāfijas pamatlicēja 120. dzimšanas dienu atzīmēt Saukas lauksaimniecības skolā. Un tā turpmāk katru gadu, …”
M. Buclera dzimšanas dienā, 1986. gada 12. decembrī, Saukā pulcējās jau prāvs pulks Latvijas fotogrāfu. Pēcpusdiena aizsākās Kristūžu kapos, kur atklāja piemiņas zīmi M. Buclera vecākiem Annai un Fricim Bucleriem. Vēsturei saglabāta fotogrāfija, kur fotogrāfi šajā dienā pirms 30 gadiem kopā sapulcējušies Ormaņkalnā, atzīmējot M. Buclera 120. dzimšanas dienu.
Lauksaimniecības skolas zālē viesi aplūkoja izstādi par M. Bucleru, un izskanēja doma, ka tā varētu kļūt par pirmsākumu “fotogrāfijas muzeja izveidošanai Saukā”. Pasākums deva arī ierosmi republikas fotomākslinieku salidojumam Saukā nākamajā vasarā.
1987. gada trīs dienas Saukā ieguva nosaukumu “Fotovasara Saukā”. Kopā darbojās vairāk kā 200 fotogrāfi. Fotovasaru vadīja Valts Kleins. Pie lauksaimniecības skolas atklāja piemiņas zīmi M. Bucleram – “Mārtiņš Buclers 1866 – 1944”, ko akmenī izkalis tēlnieks Imants Līcis. Latvijas foto organizāciju pārstāvji vienojās atbalstīt Mārtiņa Buclera vārda popularizēšanu un “nolēma ieviest M. Buclera balvu kā nozares augstāko atzinību Latvijā”, ko 1988. gada 12. decembrī piešķīra izcilajam fotogrāfam Leonam Balodim.
Un tā rit gads pēc gada, Mārtiņam Bucleram kā spožai zīmei sev apkārt pulcinot gan pieredzes bagātus, gan pavisam jaunus fotogrāfus, kam patiess prieks būt kopā, apskatīt radītos darbus, svinēt atkal tikšanos. M. Buclera piemiņai veltīto pēdējo gadu pasākumu virknē šī gada 27. Buclera lasījumi ir spilgtākais notikums, jo varam atskatīties uz 30 gadiem, kas Viesītes novadam un Latvijai devuši vienu no spilgtākajām personībām kultūrā – Mārtiņu Bucleru. Tāpēc arī pateicības vārdi un Viesītes novada pašvaldības apbalvojumi:
Atzinības raksts Gunāram Spīdainim – par radošu un ilggadēju darbu Latvijas fotogrāfijas pamatlicēja Mārtiņa Buclera piemiņas saglabāšanā, Mārtiņa Buclera fotogrāfijas kabineta izveidē un vadīšanā.
Pateicības raksti par ilggadēju sadarbību un ieguldījumu mūsu novadnieka, Latvijas fotogrāfijas pamatlicēja Mārtiņa Buclera piemiņas saglabāšanā: Pēterim Korsakam, Vilnim Auziņam, Veltai Lācei, Jānim Lācim, Lūcijai Ķuzānei, Raimondam Rencim, Raitim Puriņam, Aivaram Bitem, Dainim Ormanim, Arno Marnicam, Spodrai un Voldim Purviņiem, Daigai Kalniņai un Valtam Kleinam.
Paldies par sadarbību arī Igoram Pličam, Ilzei Līdumai, Uldim Grietiņam, Gunāram Bindem, Harijam Pellem, Vilhelmam Mihailovskim, Ināram Dreijerim, Aigaram Pērkonam ar ģimeni, Aloizam Savickim, Marģeram Martinsonam, Jānim Raščevskim un daudziem daudziem citiem, kam Mārtiņš Buclers ir iedvesma, spēks, paraugs, apbrīna, cieņa, piemiņa un pat mīlestība.
Tā ir arī atgriešanās pie savām saknēm, tāpat kā Latvijas Kultūras akadēmijas tradicionālās dziedāšanas grupas “Saucējas” izdziedāto dziesmu skaņas, ko savulaik klausījies un notis tām pierakstījis mūsu pusē Mārtiņš Buclers. Šīs dziesmas izskanēja pasākuma noslēgumā, visiem kopā piebalsojot, tā simboliski “metot tiltu uz pagātni”, lai tā dara mūs bagātus.
Ilma Svilāne, Viesītes muzeja “Sēlija” vadītāja
Foto: Ilma Svilāne
