Viesītes muzeja “Sēlija” šaursliežu dzelzceļam veltītā ekspozīcija papildināta ar 20. gadsimta 50. gadu dzelzceļa pavadones formas tērpu. Tā ir viena no retajām šī laika posma dzelzceļa pavadones formām, kas aplūkojama Latvijas muzejos.
Viesītes muzejs “Sēlija” turpina darbu pie Sēlijas šaursliežu dzelzceļa izpētes, papildinot Mazā Bānīša parka ekspozīciju ar vērtīgiem priekšmetiem. Šajā gadā īstenots projekts, kura ietvaros tika izpētīts un izgatavots padomju laika 50. gadu dzelzceļa pavadones formas tērps – kleita, berete un mētelis.
Tērpu izgatavoja modes māksliniece, Latvijas Mākslas akadēmijas docente Māra Binde, kas veltīja lielu darbu tērpa zinātniskajā izpētē. Viens no sarežģītākajiem uzdevumiem bija piemeklēt autentisku audumu šinelim jeb formas tērpa mētelim. 20. gadsimta 50. gados šādus mēteļus izgatavoja no bieza vilnas auduma, savukārt kleitas no pusvilnas vai arī no vilnas auduma.
Interesanti, ka bieži vien tā laika dzelzceļa darbiniecēm neizsniedza gatavu apģērbu, bet iedeva tikai audumu un tālāk apģērbu šuva pašas vai meklēja palīdzību pie šuvējas. Tā kā audumi pēckara gados bija gana liels deficīts, kleitas un mēteļus novalkāja līdz pēdējam. Tas arī ir iemesls, kā dēļ šādi apģērbu oriģināli muzeja krājumā nav saglabājušies. Tērpa izgatavošanā tika izmantotas autentiskas metāla pogas, ko muzejam nodevušas bijušās šaursliežu dzelzceļa pavadones.
Viens no aizraujošākajiem uzdevumiem pēc projektu īstenošanas muzeju darbiniekiem ir izdomāt jaunajiem eksponātiem vārdus. Mazā Bānīša parka apmeklētāji jau ir sen pazīstami ar mašīnistu Oskaru Sēli, kam pērnajā gadā piepulcējās Kārlis Sliede.
Kā tika izvēlēts vārds dzelzceļa pavadonei, stāsta muzeja krājuma glabātāja Valija Fišere:
“Katru reizi cenšamies atrast vārdu, kas vēsturiski atbilst laikmetam. Tā kā ap 1920. gadu Latvijā visbiežāk dotais vārds jaundzimušām sievietēm bija Milda, ļoti ticams, ka 50. gados kāda Milda 30 gadu vecumā varēja strādāt par pavadoni. Savukārt uzvārds norāda uz darbu dzelzceļā. Kāds no kolēģiem pajokoja, ka varētu būt Svilpe un tad atcerējāmies, ka Sēlijā šis uzvārds tiešām ir sastopams. Joprojām Svilpes dzīvo Zasas apkārtnē, kur arī kursēja mazais bānītis.”
Viesītes šaursliežu dzelzceļš bija viens no lielākajiem šaursliežu dzelzceļa tīkliem Latvijā, kas pastāvēja no 1916. līdz 1972. gadam. Kopumā apkalpojot dzelzceļa tīklu šeit tika nodarbināti ap 500 darbiniekiem, kas pārstāvēja ap 75 dažādas profesijas. Iedzīvotājiem visspilgtāk atmiņā palikuši tieši pasažieru vilcienu apkalpotāji, kas ar saviem dienesta formas tērpiem izcēlās citu pilsētas iedzīvotāju starpā.
2019. gadā muzejs “Sēlija” projekta ietvaros izgatavoja 20. gadsimta 30. gadu šaursliežu dzelzceļa konduktora formas tērpu, bet jau iepriekš muzejā bija skatāms padomju laika dzelzceļa darbinieka vīrieša forma – mētelis un cepure. Tādējādi muzejs mērķtiecīgi cenšas papildināt savu krājumu ar darbinieku formastērpiem, kas vēstīs par dienesta tērpu modi dažādos laika posmos šaursliežu dzelzceļā.
Formas tērps izgatavots Latvijas Valsts mežu atbalstītās Zemgales kultūras programmas 2020 projekta „Viesītes šaursliežu dzelzceļa depo kā unikāla Zemgales industriālā kultūras mantojuma popularizēšana un pieejamības uzlabošana” ietvaros. Tērpa izgatavošanas kopējās izmaksas sastādīja 900 eiro.
Viesītes muzeja “Sēlija” nodaļa Mazā Bānīša parks izveidots unikālā industriālā mantojuma teritorijā. Šī ir vienīgā vieta Latvijā, kur pilnībā saglabājies pilns 600 mm šaursliežu dzelzceļa depo. Muzeja apmeklētājiem iespējams ielūkoties gan izmēros iespaidīgajā lokomotīvju depo, gan savām acīm redzēt 1918. gadā Berlīnē būvēto tvaika lokomotīvi.
