Viesītes muzejs „Sēlija” gatavojas šā gada tūrisma sezonai, un viens no ceļotājiem domātajiem jaunumiem ir Sēlijas novada karogs, ko līdztekus te jau esošajam visnotaļ bagātīgajam suvenīru klāstam šogad muzejs piedāvās iegādāties saviem apmeklētājiem papildus.
Muzeja „Sēlija” izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem speciālists Jānis Dzimtais mums rāda stikloto skapīti, kurā, vairākos plauktos sakārtoti, pieejami lieli un mazi suvenīri, ko ciemiņam aizvest mājās par piemiņu no Viesītes. To klāstā ir rokdarbnieču no biedrības „Zīle” darinājumi, kafeja „Alīda”, plūškoka sīrups, tapis Saukā, novadnieka Arvīda Žilinska sacerēto bērnu dziesmu grāmata „Melnkaķītis baltķepītis” un tādi katrai vietai tradicionālie suvenīri kā magnētiņi, breloki, piespraudes, grāmatzīmes, apdrukātas krūzītes, arī videi draudzīgās apdrukātas kokvilnas tašiņas un citi.
No izstādes „Balttour 2019” J. Dzimtais bija pārvedis un kārtoja plauktos daudzos informatīvos materiālus, kas iegūti no apkārtējiem novadiem, lai muzeja apmeklētājus labāk varētu informēt arī par tiem apskates vērtiem objektiem, kas rodami pie kaimiņiem. Savukārt vēl viens no muzeja „Sēlija” informatīvajiem jaunumiem ir tūrisma ceļvedis ar nosaukumu “Baltu ceļš”, kas stāsta par tūrisma maršrutu Latvijas un Lietuvas teritorijā 2 145 kilometru kopgarumā ar vairāk nekā 110 apskates objektiem, no kuriem ap 30 ir Zemgalē un Sēlijā. J. Dzimtais stāsta, ka šajā no ES fondiem finansētajā un Zemgales plānošanas reģiona izdotajā bukletā un kartē kā apskates objekts iekļauts arī Viesītes muzejs “Sēlija” un viens no varenākajiem sēļu centriem – Stupeļu pilskalns Rites pagastā, kura pakājē atrodas sens kulta akmens. Jāpiezīmē svarīga nianse, ka ceļotāju ērtībām šajā kartē pie katra objekta pievienotas arī GPS koordinātas. Tā ka nomaldīties nevarēs. Bet par Viesītes muzeja jaunumiem informē visjaunākais buklets „Ekskursijas Viesītē”. Šā gada tūrisma sezonā muzejs „Sēlija” piedāvā pusotru stundu ilgu pastaigu ekskursiju pa Viesītes vēsturisko centru gida pavadībā, ekskursiju muzejā, iepazīstot Viesītes un Sēlijas vēsturi Mazā bānīša parkā un Paula Stradiņa muzejā, un visjaunākais piedāvājums ir aptuveni pusstundu ilgs brauciens ar elektrobānīti pa pilsētu. Te gan vajadzīga grupa līdz divpadsmit cilvēkiem un iepriekšēja pieteikšanās. Muzejs tāpat piedāvā izglītojošās programmas skolēniem, kāzu programmu jaunlaulātajiem, kā arī dzimšanas vai vārda dienas svinības muzejā.
Saruna ar Jāni Dzimto notika neilgi pēc gadskārtējās izstādes „Balttour” Rīgā, un tajā ar savu ekspozīciju visas trīs izstādes dienas Zemgales plānošanas reģiona veidotajā stendā „Sēlijas puduris” darbojās arī Viesītes novads.
– Mūsu stenda apmeklētāji pauda pārsteigumu par daudzajiem suvenīriem, kas te bija dabūjami, kā arī par informācijas bagātību, kas vēstīja par apskates objektiem un jaunumiem visos Sēlijas novados. Savukārt tieši no mūsu muzeja suvenīru klāsta cilvēkiem īpaši patika Sēlijas novada karogs, kas faktiski pastāv jau divdesmit gadus, bet nu to var iegādāties arī jebkurš interesents. Ceļotāji, kuri daudz braukājuši pa Latviju, tiešām interesējas par sēlisko, vēlas uzzināt par sēļu devumu un nozīmīgumu Latvijā. Aktīvākie ceļotāji patlaban ir pensionāri un ģimenes ar bērniem, – stāsta Jānis Dzimtais.
Uz jautājumu, kā viņaprāt pēc iespējas ilgāk tūristus, kuri nonākuši Viesītē un novadā noturēt, lai, apskatījis vietējos objektus, tas „pasildītu” arī vietējo uzņēmēju maciņus, piemēram, paēdot pusdienas kādā kafejnīcā vai iegriežoties kādā tirgotavā, viņš atbildēja, ka, pirmkārt, tas izdarāms ar pēc iespējas bagātīgāka tūrisma pakalpojuma sniegšanu, pēc kura galu galā šis ciemiņš te ir atbraucis. Muzejam ir Mazā bānīša parks un pārējā pastāvīgā ekspozīcija, ko parādīt. Tāpat, lai tūrists te uz kādu laiciņu laimīgi iestrēgtu, tas noteikti jāizved uz Stradiņa skolu – otro muzeja „Sēlija” nodaļu. Kas vēl?
-Laba sadarbība mums ir, piemēram, ar zemnieku saimniecību „Vilciņi”, kuras īpašnieces ne tikai darbojas putnkopībā, bet arvien biežāk savas durvis ver arī tūristiem. Cerams, ka ekskursantus ieinteresēs jau pieminētie jaunievedumi pašā Viesītē, un vēl mums novadā ir Gitas Kļaviņas plūškoka sīrupa piedāvājums un stāstījums par to, tāpat atpūtas vietā „Bincāni” pieejamās iespējas: laivu un velonoma un marķēts velomaršruts. Tāpat vilinošas ir no Ormaņakalna skatu torņa redzamās ainavas. Protams, mēs stāstām ceļotājiem, kuri iegriezušies pie mums, arī par iespējām tūristam kaimiņu novados: par jaukumiem Gārsenes dabas takās, par Neretu un Jaunsudrabiņa muzeju, un citām vietām, kas atrodas netālu no mums, – stāsta Jānis Dzimtais. Runājot par traucēkļiem tūrisma attīstībai šajā pusē, viņš pieminēja „Balttour 2019” laikā no apmeklētājiem visbiežāk izskanējušo jautājumu par to, kādi uz apskates objektiem ir ceļi? Vai tie ir asfaltēti? Lielajiem tūristu autobusiem grants ceļi nepatīk.
– „Jums tik maz asfalta visā reģionā? Tad arī ar mazo autobusu nebraukšu! Gārsene? Tur maz asfalta! Bebrene? Arī tur ir skaista muiža? Bet vai ceļš ir asfaltēts? Nē? Tad nē!” Apmēram tā mūs izstādes laikā iztaujāja mūsu stenda apmeklētāji. Nu nepatīk viņiem tie „Sēlijas baltie lielceļi”! Daudziem joprojām ir pārsteigums, uzzinot, ka starp Neretu un Aknīsti ir asfalts. Un tā līnijā Nereta – Subate ceļotājs diemžēl bieži pabrauc garām tur esošajiem apskates objektiem. Tūristiem vajadzīgs ne tikai labs ceļš, objekti, ko redzēt un kur izklaidēties, bet arī naktsmītnes un iespēja garšīgi paēst. Par to jāgādā, – stāsta Jānis Dzimtais.
Atgriežoties pie izstādes aktivitātēm „Sēlijas pudurī” kā viens no apmeklētāju pievilināšanas līdzekļiem esot bijusi Sēlijas loterija, kuras vajadzībām novadi bija sarūpējuši balvas, kā, piemēram, ieejas biļetes muzejā „Sēlija” vai dāvanu karte ar iespēju par brīvu izbraukt ar laivu pa Daugavu vai apmeklēt kafejnīcu, u.tml.
– Par tādām balvām laimētāji tiešām bija pārlaimīgi un solīja šovasar noteikti iegriezties konkrētajos apskates objektos. Kādas atziņas, iegūtas izstādē no sarunām ar potenciālajiem apmeklētājiem, lūkojoties uz „Sēlijas pudurī” rodamo piedāvājumu, kā arī pavērojot, kas jauns citiem Latvijas novados? Svarīgi, lai Sēlijai vienmēr būtu kopīgs stends, tā noformējums, kā arī atraktivitāte, sevi pasniedzot (mēs, piemēram, bijām tērpušies dzelzceļnieku formā) un kopīgi materiāli, ko dot apmeklētājiem, kā, piemēram, buklets „Vidusdaugava”, kas stāsta par apskates vietām Skrīveros, Aizkraukles, Kokneses un Pļaviņu novadā. Protams, katrā izstādē svarīgi ir stenda atrašanās vieta, un mums šogad paveicās: bijām tuvu ļaužu plūsmai, kas īpaši blīva bija tieši svētdienā. Jāuzteic Krustpils novads! Apmeklētāju interesi baudīja viņu sagatavotie bukleti „Daugavas krāces” un „Ar makšķeri uz Krustpils novadu”. Vēl interesanta lieta bija Zemgales plānošanas reģiona sarīkotā talismanu parāde, kuras laikā skatītājiem vajadzēja uzminēt, no kura novada kurš ir. Lauku tūrisma jomā strādājošajiem ciešāk jāpiestrādā pie dalības pasākumā „Skolas soma”, pie šīm izglītojošajām programmām, lai tās būtu pieskaņotas konkrētajai vietai. Protams, skolēniem vajadzīga izklaide, un jo jaunāka auditorija, jo vairāk vajag šos izklaides pasākumus. Faktiski skolēni ekskursijas laikā vienam stāstījumam spēj veltīt aptuveni divdesmit minūtes, savukārt vienam apskates objekta elementam – piecas. Tūrismā strādājošajiem arī jāsaprot, ka, jo kvalitatīvāk izveidota ekspozīcija, jo vairāk tā piesaista, kā, piemēram, patlaban mūsu Stradiņa muzeja jaunā Vēstures klase, kas ir moderni un interaktīvi iekārtota ar vienotu dizainu un vienu tēmu. Un vispār man jāteic, ka par spīti tādiem aktīvākai tūrisma attīstībai traucējošajiem faktoriem kā asfaltētu ceļu trūkums Sēlijā kopumā vai vietas neizdevīgas ģeogrāfiskās atrašanās dēļ kā mums Viesītē, mēs – Sēlijas novadu tūrisma jomas pārstāvji – varam sev uzsist uz pleca par labi padarītu darbu, gan gatavojot jaunus piedāvājumus lauku tūrismā, gan popularizējot agrākos, – teic Jānis Dzimtais.
Ilze Bičevska, publicēts laikrakstā “Brīvā Daugava” 2019. gada 19. martā, Nr. 32(11363).
(pārpublicēšana rakstiski saskaņota ar raksta autori)
